Iespējams, vakcinēties nāksies ik gadu no jauna. Jaunākie pētījumi par imunitāti pret Covid-19

33 komentāri
Iespējams, vakcinēties nāksies ik gadu no jauna. Jaunākie pētījumi par imunitāti pret Covid-19
ZUMAPRESSS / SCANPIX

Vai koronavīrusu var noķert atkārtoti? Kāpēc daži saslimst nopietnāk, kamēr citiem vīruss ir vieglā formā? Vai koronavīruss atgriezīsies katru ziemu? Vai vakcīna darbosies? Vai tie, kuri ir izslimojuši, var būt droši, ka ir pasargāti? Kā ilgtermiņā nesaslimt? BBC mēģinājuši rast atbildes uz jautājumiem, kuri šobrīd interesē visu pasauli.

Kā var kļūt imūns pret koronavīrusu?

Mūsu imūnsistēma nodrošina ķermeņa aizsardzību pret infekcijām, un tai ir divas svarīgas funkcijas.

Pirmā – sākt darbību, tiklīdz ķermenī parādās ”iebrucējs”. Tās laikā tiek atbrīvotas ķīmiskas vielas, kas rada iekaisumu, un baltie asins ķermenīši, kas var iznīcināt inficētās šūnas.

Bet šī sistēma nav tā, par ko runā koronavīrusa kontekstā. Koronavīrusa kontekstā tiek runāts par imūnsistēmas spēju radīt antivielas, kas apstādina vīrusa izplatību organismā, kā arī šūnas, kas uzbrūk ar vīrusu jau inficētajām šūnām.

Šis process aizņem laiku – pētījumos izvirzīta teorija, ka vajadzīgas 10 dienas, lai pacienta organisms sāktu izstrādāt antivielas pret koronavīrusu.

Ja imūnsistēmas spēja izstrādāt antivielas ir spēcīga, tā ķermenī var radīt paliekošu atmiņu, kas aizsargās no iespējas inficēties nākotnē.

Nav zināms, vai cilvēkiem, kuriem ir tikai viegli koronavīrusa simptomi vai to vispār nav, attīstīsies pietiekama adaptīvā imūnreakcija.

Cik ilgi saglabājas imunitāte pēc slimošanas?

Ar imūnsistēmas atmiņu ir līdzīgi kā cilvēka atmiņu – dažas infekcijas organisms skaidri un gaiši ”atceras” visu dzīvi, kas nozīmē, ka izstrādājusies imunitāte uz visu mūžu. Savukārt citas mūsu šūnas ātri ”aizmirst”, kas nozīmē atkārtotas inficēšanās risku.

Piemēram, informāciju par slimošanu ar masalām organisms ”atmiņā” glabā visu mūžu, kas nozīmē, ka vienai saslimšanas reizei vajadzētu nodrošināt mūža imunitāti, līdzīgi kā vakcīnai pret masalām.

Tajā pat laikā ir daudzas saslimšanas, kuras organisms ātri ”aizmirst”, piemēram, dažādi elpceļu vīrusi, ar kuriem, piemēram, mazi bērni var slimot pat vairākas reizes vienas ziemas ietvaros.

Jaunais koronavīruss ”Sars-CoV-2” vēl nav bijis izplatīts tik ilgi, lai skaidri varētu pateikt, cik ilgi saglabāsies imunitāte pret to un vai izslimojušajiem ir iespējas to saķert atkārtoti.

Tiesa, pasaulei jau zināmi seši citi koronavīrusi, kuru daba ļauj izdarīt secinājumus.

Četri no sešiem jau zināmajiem koronavīrusiem rada saaukstēšanās simptomus, un organisma izstrādātā imunitāte pret tiem ir īslaicīga. Pētījumi liecina, ka ar tiem atkārtoti var saslimt gada laikā.

Atlikušie divi savukārt ir ļoti smagi – ”Sars” un ”Mers”.

Kā paziņojis Austrumanglijas Universitātes medicīnas profesors Pauls Handers, var gandrīz droši teikt, ka arī pret šiem vīrusiem organisms pēc izslimošanas neiegūst imunitāti uz mūžu.

“Pamatojoties uz ”Sars” antivielu pētījumiem, iespējams, ka imunitāte ilgst apmēram gadu, varbūt divus, lai gan par to vēl nav pilnīgas skaidrības.

Taču, ja arī vairs neesat pilnīgi imūns, ļoti iespējams, ka otrā inficēšanās reize būs ar vieglākiem simptomiem,” skaidro profesors.

Vai ar Covid-19 kāds ir slimojis atkārtoti?

Jā, ir saņemtas ziņas par cilvēkiem, kuriem īsā laikā ir konstatētas vairākas koronavīrusu infekcijas.

Tiesa, mediķi vēl diskutē par to, vai tā dēvējama par atkārtotu inficēšanos. Otra versija ir tā, ka vīruss kādu brīdi ķermenī var saglabāties snaudošajā režīmā, bet pēc tam atkārtoti aktivizēties.

Tāpat pastāv iespēja, ka problēmas ir pašos testos un cilvēkiem, kuri vēl ir vīrusa nēsātāji, daļā gadījumu nepareizi jeb pārāk ātri noteikta izveseļošanās, lai gan patiesībā viņi joprojām ir tā nēsātāji.

Neviens no Covid-19 izslimojušiem cilvēkiem nav apzināti atkārtoti inficēts ar vīrusu, lai pārbaudītu imunitāti, taču veikti pētījumi uz pērtiķiem.

Viņi tika inficēti divreiz. Vienu reizi, lai izveidotu imūno reakciju, un pēc tam otro reizi trīs nedēļas vēlāk. Šie ļoti ierobežotie eksperimenti parādīja, ka pēc tik ātras atkārtotas inficēšanās viņiem simptomi vairs nerodas.

Ja man ir antivielas, vai esmu imūns pret Covid-19?

Tas nav garantēts, un tieši tāpēc Pasaules Veselības organizācija uztraucas par valstīm, kuras paļaujas uz tā sauktajām ”imunitātes pasēm”.

Piemēram, Zviedrija cer panākt ”kolektīvo imunitāti”, kad slimību vieglā formā būs izslimojuši visi. Lasi ŠEIT!

”Imunitātes pasu” ideja ir tāda, ka, ja pēc slimošanas veikts antivielu tests, var droši atgriezties darbā.

Tas būtu īpaši noderīgi aprūpes namu vai slimnīcu personālam, kas ik dienas nonāk saskarē ar tiem, kuriem ir risks saslimt ar smagiem simptomiem.

Taču te ir vēl viena problēma – lai arī antivielas pēc izslimošanas ir katra pacienta organismā, ne visos tās ir vienādas. Ķīnā veikts pētījums, kurā piedalījās 175 pacienti, kas izslimojuši ”Covid-19”. Atklājies, ka 30% no šiem cilvēkiem vajadzīgo antivielu līmenis pēc izslimošanas ir ļoti zems.

Vēl kāda nianse – ja personas organisms varētu būt aizsargāts ar antivielām, pastāv iespēja, ka tas joprojām var būt kā vīrusa uzglabātājs un nodot to citiem.

Kāpēc imunitātei ir nozīme?

Imunitāte ietekmēs, cik nāvējošs katram organismam būs vīruss.

Ja cilvēks pēc izslimošanas saglabā jebkādu, pat nepilnīgu aizsardzību, tas padara slimību mazāk bīstamu.

Izpratne par imunitāti varētu palīdzēt atvieglot dažādu ierobežojumu mazināšanu, jo kļūtu vairāk skaidrs, kurš ir un kurš nav pakļauts vīrusa noķeršanas vai izplatīšanas riskam.

Ja imunitāti pēc izslimošanas nav iespējams saglabāt ilgstoši, tas var apgrūtināt vakcīnas izstrādi.

Un tas noteikti ietekmēs to, cik bieži nāksies vakcinēties. Pastāv iespēja, ka pret koronavīrusu nāksies vakcinēties katru gadu no jauna, līdzīgi kā pret gripu.