1 komentārs

Lesbas salas centrs ir ostas pilsēta Mitilini. Te arī rit vietējo iedzīvotāju dzīve – bankas, viesnīcas, veikali, kafejnīcas. Rokas stiepiena attālumā lidosta, pašā centrā – kuģu piestātne. Bēgļu klātbūtni salā nevar nepamanīt – viņi apsēduši visus soliņus ap ostu, citi guļ, citi tur pastieptu plaukstu. Bariņi stāv rindās pēc kuģa biļetēm uz Atēnām. Ik pa laikam Mitilini centram cauri izbrauc ANO autobuss, tas – uz netālajām bēgļu nometnēm – dodas nogādāt tikko krastā izkāpušos cilvēkus.

Lesbas salā dzīvo aptuveni 90 000 vietējo iedzīvotāju, tātad grieķu. Taču šīs skaitlis šķiet niecīgs, uzzinot, ka gada laikā salai cauri izgājuši 400 000 migrantu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šis gads ir nesis būtiskas pārmaiņas vietējo iedzīvotāju dzīvē. Vēl pirms dažiem mēnešiem pieredzējuši, ka desmit tūkstoši bēgļu vienlaikus mitinās centra ielās un parkos, pašlaik pilsētā iestājies relatīvs klusums. Tas – kopš darbojas bēgļu nometnes. Kā stāsta veikalnieks – sākotnēji vietējie grieķi bijuši pārbijušies, nezinot, ko bēgļu plūdi šeit nesīs. Taču attieksme ātri mainījusies, īpaši, kad salā sāka apgrozīties nauda.

Foto

“Daudzām jomām ir pozitīvs efekts no bēgļiem. Viesnīcām, pārtikas veikaliņiem, kafejnīcām, automašīnu izīrētājiem. Arī manā veikala kasē ienāk vairāk naudas. Visiem ir kāds labums no bēgļiem, bet daudzi vietēji tomēr baidās no viņiem – īpaši pēc tā, kas notika Francijā,” saka vietējais veikalnieks.

To, ka bizness griežas, apstiprina arī kādas vidusmēra viesnīcas īpašnieks. Pie ieejas durvīm pat piespraustas lapiņas – uz tām – gan angliski, gan arābiski rakstīts – brīvu numuriņu viesnīcā nav.

“Bēgļu krīze ir krietni uzlabojusi viesnīcu biznesu, īpaši tagad, nesezonā. Jo viesnīcā apmetas gan dažādu organizāciju pārstāvji, gan brīvprātīgie, gan filmēšanas grupas, kā arī paši bēgļi. Bet ir skaidrs, ka nākamajā vasarā biznesam klāsies slikti, jau ir atcelti vairāki kruīza kuģi un čarterreisi uz salu, tā kā ar tūrismu būs problēmas,” teic viesnīcas darbinieks.

Viņš stāsta, ka pašā krīzes karstumā, pat lielākā daļa viesnīcas klientu bijuši bēgļi, pārlaižot vidēji trīs naktis, kamēr varasiestādes viņus piereģistrēja un tad devās tālāk. Arī taksometra šoferiem darbs ejot no rokas, jo cilvēkiem jānokļūst no bēgļu nometnēm uz centru un otrādi. Citreiz par braucienu pat samaksu neprasot.

“Tie ir parasti cilvēki tikai no citurienes, viņi glābjas mūsu salā. Tā nav problēma, mēs palīdzam! Ja viņiem vajag palīdzību, palīdzam,” norāda taksists Vagilis.

“Vietējie iedzīvotāji cenšas palīdzēt šiem cilvēkiem. Jo ir ārkārtīgi žēl, īpaši jau bērni. Skumji par visiem, kas te ierodas,” piebilst vietējā iedzīvotāja Viki. Līdzjūtību izrāda arī pensionāri, kuri no rītiem, kad bēgļu laivas ierodas salas krastos, steidz palīdzēt kā nu kurais.

“Iedodu viņiem sviestmaizītes, kruasānus, karstu tēju, bērniņiem kādu augli. Taču pirmais, ko parasti daru – es paspiežu viņiem roku un saku – esiet sveicināti!” apliecina salas iemītnieks Stratis. Tā kā, ziemai tuvojoties, kļūst arvien aukstāks, vietējie bēgļiem sagādā arī siltas drēbes.

Video

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl