Gērnsijas salā dzīvojošie latvieši: Dzīvošana emigrācijā dod skaidrāku skatu, kā sasniegt izvirzītos mērķus un pozitīvās ambīcijas

4 komentāri

Turpinot emigrācijas sižetu ciklu no Gērnsijas salas, kurā dzīvo un strādā ap 1500 latviešu, nedaudz neierastāks skatījums uz jautājumu: kāpēc tautieši pārceļas uz ārzemēm.

Līdz šim esam pieraduši tikai dzirdēt – Latvijā mazas algas. TV3 Ziņu operators Raits Valters sarunās ar tautiešiem Gērnsijā izzinājis niansētākus emigrācijas iemeslus. Bieži tā ir emocionāla vai psiholoģiska cīņa. Dzīvošana ārzemēs ļauj ne tikai to uzvarēt, bet iedod spēku izvirzīt jaunus mērķus.

Lasi vēl: Daļa Gērnsijā dzīvojošo latviešu nesaņem tur nopelnītās pensijas; drīz tas varētu mainīties

“Es bankrotēju, un man tagad ir jāsāk no tāda līmeņa, ka man nekā vairs nav.” No uzņēmējas Latvijā par apkopēju emigrācijā. Iveta Bormane centusies sākt visu pilnīgi no nulles Norvēģijā, Anglijā, Džērsijas salā un tagad, vien pirms četriem mēnešiem, ieradusies Gērnsijā.

“Tev paliek divi koferi, tu dodies projām uz citu valsti, tev nekā vairs nav. Plus ir maksātnespēja. Vārdsakot, man bija pilnīgs dzīves bankrots – ģimenē, biznesā, iekšēji. Visur bija bankrots,” stāsta latviešu viesstrādniece.

Emigrēšana nav ļāvusi salūst, bet tieši izvirzīt jaunu mērķi, kuru īstenot pēc atgriešanās Latvijā. Ko tieši, publiski neatklāj, bet tam tagad krāj naudu, strādādama ārzemēs par apkopēju. Gērnsijā tīra birojus. “Šo darot, es tieši domāju par sevi, jo zinu, kāpēc es šo daru. Un zinu, uz cik ilgu laiku es to daru. Nedarīšu sev vairāk pāri. Tikai tik, cik esmu nolēmusi. Viss. Līdz ar to man ir šie spēka resursi savākti uz šo laiku, ko esmu veltījusi šeit būt,” viņa saka.

Lai īstenotu savu iecerēto mērķi Latvijā, šobrīd emigrācijā viņa strādā bez atpūtas, režīmā – darbs un mājas. Naudas taupīšanas dēļ Iveta Gērnsijā īrē istabiņu mājā kopā ar pieciem citiem latviešiem – apkopējiem. Sākotnēji gan ļoti pārdzīvojusi par šo sociālās ikdienas kritienu.

“Kad es sāku to “cleaner” darbu, pirmos divus mēnešus dzīvoju šausmīgās sajūtās, tāpēc ka es nespēju sevi savienot ar apkopējas darbu. Es nespēju pār sevi valdīt. Es tikai raudāju,” saka Iveta.

Bijusī uzņēmēja akcentē, – apkopējas darbs nerada viņā zemu pašvērtējumu, jo nopelnītā nauda emigrācijā spēšot daudz ātrāk īstenot iecerētos plānus Latvijā. Gērnsijā būšot vēl piecus mēnešus: “Tu vari tīrīt citu mēslus, bet būt iekšēji ļoti vērtīgs ar savām zināšanām, saprotot, kāpēc tu to dari. Iekšēji ir cita apziņa un vērtības sajūta. Ārējais nespēj nomākt, ja tu iekšēji esi spēcīgs.”

Savukārt Gērnsijas kafejnīcas īpašniece Maija Hansena, kura emigrācijā dzīvo jau 16. gadu un ļoti labi pārzina vietējo latviešu kopienu, vairākkārt novērojusi, kā dzīve ārzemēs pozitīvi izmaina tautiešus.

“Kam bija problēmas Latvijā ar spēļu automātiem. Aizbrauca uz Vāciju, tur arī spēļu automāti. Aizbrauca uz Angliju, tur arī spēļu automāti, Gērnsija ir tāds kā rehabilitācijas centrs. Mums te nav spēļu automātu. Mums te nav kazino, nekā tāda,” stāsta kafejnīcas īpašniece.

Emigrēšana uz ārzemēm ļāvusi sākt jaunu dzīvi arī Sandrai Hornai. Gērnsijā ieradās ne jau naudas dēļ, bet pēc smagas izšķiršanās no vīra Latvijā: “Man bija depresija, dzēru antidepresantus, nevarēju savākties. Sākās panikas lēkmes. sapratu, ja es neko nemainīšu, vienā dienā nolēkšu no tilta.”

Gērnsijā Sandra atkal rada dzīvesprieku un uzrāvienu. Emigrācijā mērķtiecīgi iekrājusi naudu un izveidojusi savu uzņēmumu – šūšanas un apģērbu labošanas darbnīcu. Sandras un viņas kolēģes prasmes tik ļoti novērtē vietējie gērnsieši, ka par labklājību būtu grēks sūdzēties.

Taču latviskās vides tomēr tik ļoti pietrūkstot, ka Sandra pēc 14 gadiem emigrācijā plāno tuvākajos gados atgriezties Latvijā: “Esmu sevi šeit izsmēlusi. Esmu piekususi. Man nav sabiedriskās dzīves, man nav teātru un koncertu, tirdziņu un citu izklaižu. Man nekā nav. Šeit ir garlaicīgi, un es jūtu, ka vienkārši degradējos. Es tā jūtos. Nav kopienas, nav latviešu gara, grūti saorganizēties.”

Lai kaut cik nestu latvisko kultūras gaismu, vienā no šūšanas darbnīcas telpām Sandra izveidojusi nelielu bibliotēku ar grāmatām latviešu valodā. Krājums top arvien lielāks, jo grāmatas bibliotēkai atdod tie Gērnsijas latvieši, kas paši jau izlasījuši. Viens no pieprasītākajiem drukas darbiem – emigrācijas trilleris ”Latvieši ir visur”.