Gada apskats: BREXIT jeb briti iet savu ceļu

Komentāri

Jāņu rīts daudziem latviešiem sākās ar pārsteidzošām ziņām no Lielbritānijas, jo briti tomēr nobalsoja “par” izstāšanos no Eiropas Savienības. Vēsturiskajā referendumā par Lielbritānijas nākotni ES pretinieki uzvarēja ar nelielu pārsvaru – 52% pret 48%. Apvienotā Karaliste 43 gadus bijusi kopienas dalībvalsts, un šī bija pirmā reize, kad kāda valsts nobalsoja par izstāšanos no savienības.

Vēlētāju aktivitāte šajā tautas nobalsošanā bija ievērojama – piedalījušies 71,8 % balsstiesīgo jeb vairāk nekā 30 miljoni cilvēku. Tā ir lielākā vēlēšanu aktivitāte kopš 1992. gada.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Vēl nakts vidū rezultāts nebija prognozējams. Aptaujas liecināja, ka abas frontes – ES atbalstītāji un pretinieki – ir vienādās pozīcijās. Tikai pret rīta pusi kļuva skaidrs britu lēmums.

Pēc vēsturiskā balsojuma rezultātu publicēšanas par atkāpšanos no amata paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Lai gan viņš pats rosināja referendumu, Kamerons aģitēja par palikšanu.

Foto, kā Lielbritānijā aģitēja “par” un “pret”

Jau dažas dienas pēc referenduma no Lielbritānijas sāka pienākt satraucošas ziņas, jo tā rezultāti bija atraisījuši politkorektuma važas, un vietējie sāka atklāti paust nepatiku pret emigrantiem. Līdzīgi kā poļi, rumāņi un lietuvieši, arī latvieši šādu, nievājošu, attieksmi ik dienas izjuta arvien asāk.

Sociālajā tīklā “Twitter” katru dienu parādījās ieraksti, kuros briti aktīvi pauda savu attieksmi pret iebraucējiem un valsts lēmumu referendumā pamest ES.

Daudzi jau pirms “Brexit” ar nepacietību gaidīja, kad ekonomiskie emigranti beidzot pametīs viņu zemi. Neiecietība vērsta gan pret poļiem, rumāņiem, gan arī mūsu pašu tautiešiem – latviešiem.

“Twitter” lietotāju ieraksti:

Lielbritānijas valdības grožus 13. jūlijā pārņēma bijusī iekšlietu ministre Terēza Meja. Līdz ar to otro reizi valsts vēsturē premjera posteni Lielbritānijā ieņem sieviete. Pirmā bija dzelzs lēdija – Mārgareta Tečere.
Līdzšinējais Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, pēdējo reizi uzstājoties britu parlamentā, apsveica jauno premjerministri un pauda ticību, ka jaunā valdība spēs tikt galā ar izaicinājumiem, kas gaidāmi saistībā ar karalistes iespējamo izstāšanos no Eiropas Savienības.

Video Kamerona pēdējā uzstāšanās:

Un kaislības ap izstāšanos nerimās līdz pat gada beigām. Novembrī Lielbritānijas Augstākā tiesa sprieda, ka tikai ar britu parlamenta akceptu Lielbritānijas valdība var uzsākt sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Šis spriedums nozīmē to, ka britu valdība vienatnē nevar aktivizēt Lisabonas līguma 50. punktu, lai oficiāli uzsāktu sarunas par “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.

Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas birojs izplatīja paziņojumu, ka šo lēmumu pārsūdzēs. “Valsts ir nobalsojusi par izstāšanos no Eiropas Savienības referendumā, kuru apstiprināja parlamenta likums,” teikts paziņojumā. Plānots, ka tas apelācijas prasība tiks izskatīta šā gada decembrī.

Lasi vēl