Komentāri

Visas pasaules uzmanības centrā šogad nonāca Amerikas Savienotās Valstis, kuras pilsoņi izvēlējās savu nākamo prezidentu. Šīs bija ļoti skaļas vēlēšanas, jo ASV abi kandidāti bija diezgan nepopulāri cilvēki, kas pusotru gadu to vien bija darījuši, kā viens otru nolējuši ar dubļiem. Nereti pirmsvēlēšanu laikā bija dzirdama frāze, ka izvēle tiek veikta starp “mazāko ļaunumu”.

Pēc ilgajām priekšvēlēšanu kampaņām, beidzot pienāca novembris un vēlēšanu diena, pēc kuras sākās aktīva balsu skaitīšana. ASV pilsoņi bija izdarījuši savu izvēli – viņi lēma, ka par 45. ASV prezidentu kļūs skandalozais Republikāņu partijas pārstāvis Donalds Tramps. Viņš ieguva 306 elektoru balsis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Tas tika uztverts kā milzīgs pārsteigums, jo Trampam izdevās atstāt “jaņos” ne tikai savu konkurenti Hilariju Klintoni, bet arī absolūti lielāko daļu socioloģisko aptauju veidotāju, kuri līdz pēdējam mirklim prognozēja Klintones uzvaru.

Foto no vēlēšanu dienas

Atbalsts abiem kandidātiem – Trampam un Kintonei – pirms vēlēšanām bija ļoti līdzīgs. Līdz ar to bija skaidrs, ka visu izšķirs tā dēvētie – svārstīgie štati – kuru iedzīvotāju domas dalījās gandrīz uz pusi un kuru balsojums būtiski ietekmētu vēlēšanu rezultātus. Tieši tā arī notika – kad Ohaio, Pensilvānija, Florida, Ziemeļkarolīna un pat Viskonsinas štats viens pēc otra nobalsoja par Trampu, kļuva skaidrs, ka politikas jaunienācējs ir kļuvis par vēlēšanu uzvarētāju. Par Trampu nobalsoja ASV vidienes štati, par Klintoni – štati abos Amerikas krastos.

Foto no vēlēšanu iecirkņiem Virdžīnijas štatā

Amerikas Savienotās Valstis jau visu gadu gatavojās novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

20. jūlijā, noslēdzoties priekšvēlēšanu kampaņai, Republikāņu partija prezidenta amatam oficiāli izvirzīja skandalozo miljardieri – Donaldu Trampu.

Video: Donalds Tramps pieņem oficiālo nomināciju

Dažas dienas vēlāk ASV noslēdzās demokrātu partijas konvents, kurā ar emocionālu uzrunu Hilarija Klintone pieņēma savas partijas nomināciju kandidēt uz Balto namu, oficiāli kļūstot par pirmo sievieti vēsturē, kuru izvirza viena no galvenajām partijām.

Video: Hilarija Klintone pieņem nomināciju

Šīs ASV vēlēšanas izcēlās ar īpaši skarbu vēlēšanu kampaņu un arī kā sabiedrību visvairāk šķeļošās. Abi kandidāti nesaudzēja savu pretinieku un pauda skaļus paziņojumus.

Nu jau jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps ar saviem skaļajiem izteicieniem vēlēšanu kampaņas laikā pamanījās aizskart gan musulmaņus, gan imigrantus, gan sievietes.

Gads iesākās ar atskaņām par jau pērnajā gadā izteikto Donalda Trampa aicinājumu neļaut musulmaņiem iebraukt ASV un komentāru, ka Londonā un Parīzē radikāļu dēļ daži pilsētas rajoni ir tik bīstami, ka pat policisti tur baidās iet. Republikāņi no šiem Trampa izteikumiem gan centās norobežoties, bet Lielbritānijā aktīvisti sāka vākt parakstus, lai pašam Donaldam Trampam liegtu iebraukt Apvienotajā karalistē.

Turpinoties kampaņai, ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps izpelnījās arvien asāku kritiku arī pats no saviem partijas biedriem, Mits Romnijs viņu nosauca pat par krāpnieku un viltvārdi.

Trampa vulgāros izteikumus, huligānisko uzvedību, sievietes nicinošos izteicienus un pat ņirgāšanos par invalīdiem, atklāti kritizēja arī Amerikas lielākie mediji.

Donaldam Trampam pat nācās atcelt priekšvēlēšanu pasākumu Čikāgā, jo kampaņas vietā izcēlās kautiņš starp viņa atbalstītājiem un pretiniekiem.

Marta beigās viņš televīzijas intervijā paziņoja, ka būtu jāaizliedz aborti, un sievietēm, kuras to veikušas, būtu jāsaņem sods. Tas izsauca plašu pretreakciju un nosodījumu gan no politiķiem, gan dažādām aktīvistu organizācijām.

Donalds Tramps dažādos laikos

Jau aprīlī balsojumi piecos ASV štatos – Delavērā, Konektikutā, Merilendā, Pensilvānijā un Rodailendā – triumfu atnesa skandalozajam republikānim Donaldam Trampam. Viņš uzvarēja visos no tiem un uzreiz pēc uzvarām paziņoja, ka nu kļuvis par savas partijas visticamāko kandidātu prezidenta vēlēšanās.

Arī pretējā nometnē esošā demokrāte Hilarija Klintone tajā pašā laikā guva uzvaru četros no pieciem štatiem, jau bija savākusi pārliecinošu delegātu pārsvaru par savu tuvāko sāncensi Bērniju Sandresu.

Jūlijā Donalds Tramps nāca klajā ar īpaši satraucošiem izteikumiem – intervijā laikrakstam ”The New York Times” uzņēmējs paziņoja, ka varētu neaizsargāt Baltijas valstis pret Krievijas agresiju, ja tās nebūs pildījuša savas finansiālās saistības. Vēlāk gan viņš nedaudz mīkstināja savu nostāju.

Šī nebija vienīgā reize, kad radās bažas par ASV ārpolitikas kursa maiņu Trampa vadībā, jau iepriekš viņš izteicās, ka spētu labi sastrādāties ar Putinu. Savukārt augustā laikraksta “The New York Times” žurnālistu rīcībā nonāca dokumenti, kas atklāja, ka Trampa priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Pols Manaforts – par politiskajām konsultācijām no Kremlim pietuvinātā, bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča saņēmis 12,7 miljonus dolāru.

Viens no republikāņa Donalda Trampa galvenajiem vēlēšanu solījumiem bija samazināt nelegālo imigrāciju uz ASV. Viņš solīja uzbūvēt milzīgu sienu uz robežas starp ASV un Meksiku, turklāt panākot, ka par to samaksā Meksika. Septembrī Tramps devās vizītē uz Meksiku, pēc kuras uzplaiksnīja kārtējais skandāls. Meksikas prezidents Trampu apvainoja melos, jo pretēji Trampam apgalvoja, ka, tiekoties ir minējis, ka Meksika par sienu nemaksās.

Visskaļākais skandāls gan izcēlās rudenī,  kad ASV prezidenta amata kandidātam Donaldam Trampam nācās atvainoties par vairāk nekā desmit gadus vecu audio ierakstu, kurā viņš pauž, maigi izsakoties, sievietēm neglaimojošus uzskatus.

Video: Donalda Trampa skandalozie izteicieni par sievietēm

Savukārt Hilarijas Klintones kampaņai vislielako ēnu meta e-pastu skandāls. Pirms četriem gadiem būdama ASV valsts sekretāre, Hilarija Klintone savus e-pastus glabāja privātā, nevis valsts uzturētā serverī. Kad tas nāca gaismā, Klintones politiskie pretinieki uzskatīja, ka tā bijusi kliedzoši nevērīga apiešanās ar ASV valsts noslēpumu, jo privātu serveri spiegiem, teorētiski, uzlauzt būtu vieglāk, nekā valsts uzturētu.

Federālais izmeklēšanas birojs ierosināja lietu, un gadījumā, ja tas būtu lēmis celt apsūdzības, tās visticamāk būtu Klintones politiskās karjeras beigas.

Apsūdzības tomēr netika izvirzītas, bet biroja direktors gan pamanījās ieliet arī darvas karoti Klintones medus mucā, viņas rīcību nodēvējot par ārkārtīgi vieglprātīgu.

Īpašu satraukumu saviem atbalstītājiem Hilarija Klintone sagādāja 11. septembra teroraktu piemiņas pasākumā Ņujorkā, Klintone sajutās tik slikti, ka neplānoti nācās pamest pasākumu. Politiķe ar grūtībām un palīgu atbalstu iekāpa mašīnā un devās uz netālu esošo meitas dzīvokli atvilkt elpu.

Nedaudz vēlāk viņas ārste paziņoja, ka Klintone bija pārkarsusi un atūdeņojusies, un alerģiskais klepus pāraudzis plaušu karsonī. Mediķi Baltā nama kandidātei parakstīja antibiotikas, kas saspringtajā vēlēšanu kampaņas grafikā lika ieviest būtiskas izmaiņas.

Foto Hilarija Klintone vēlēšanu kampaņas laikā

Bet kampaņām bija jābeidzas un pienāca ASV vēlēšanu diena ar saviem pārsteidzošajiem rezultātiem, kad no komēdijas un apsmiekla Donalds Tramps kļuva par 45. ASV prezidentu, par spīti politologu prognozēm, ka viņam tas nekādā ziņā neizdosies.

Tas visnotaļ bijis protesta balsojums pret valdošo varu, kurai nu  bija jāizdara sāpīgie secinājumi. Vašingtonā vēlēšanu rezultātus uzņēma ar lielām skumjām, visapkārt bija bēdu ieleja, kurā pārāk sareibušie Hilarijas atbalstītāji slīcināja savas bēdas par rezultātu dzērienos.

Foto no Vašingtonas vēlēšanu naktī

Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām jaunievēlētais ASV prezidents teica savu uzrunu no skatuves Ņujorkā.

Donalds Tramps, jaunievēlētais ASV prezidents

Es apņemos būt prezidents visiem mūsu zemes pilsoņiem un visiem amerikāņiem. Es vēršos pie tiem, kuri izvēlējās mani neatbalstīt – bija arī daži tādi – palīdziet mums visiem strādāt kopā, lai varam apvienot mūsu lielisko valsti.

Nākamās dienas pēc vēlēšanām daudzās pilsētās izcēlās pat nemieri.

Dokumentālā filma: PIRMĀ PERSONA. DONALDS TRAMPS

Arī turpmākais pēcvēlēšanu laiks ASV nav kļuvis mierīgāks. Kamēr jaunievēlētais ASV prezidents izraugās savus tuvākos palīgus Baltajā namā, nerimst arī runas par Krievijas iesaisti ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā.

Vairāki ASV vadošie laikraksti ziņoja par ASV izlūkdienestu konstatēto, ka Krievija ir slepeni iejaukusies ASV vēlēšanās, lai vairotu Donalda Trampa izredzes uzvarēt. Centrālā izlūkošanas pārvalde jeb CIP ar augstu ticamības pakāpi atzinusi, ka Krievija ir vainojama Demokrātu partijas e-pastu uzlaušanā ar mērķi kaitēt Hilarijai Klintonei.

Kad tika saskaitītas visi ASV vēlēšanu biļeteni, noskaidrojās, ka šis ir jau piektais gadījums ASV vēsturē, kad uzvarēja kandidāts, kuru nav atbalstījis vēlētāju vairākums.

Par demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni nobalsoja par vairāk nekā diviem miljoniem vairāk vēlētāju nekā par uzvarētāju republikāni Donaldu Trampu. Viņš uzvarēja, pateicoties divpakāpju vēlēšanu sistēmai, kur izšķirošs ir štatus pārstāvošo elektoru balsojums.

Jaunievēlētā ASV prezidenta inaugurācijas ceremonija notiks nākamgad, 20.janvārī. Tad viņš Baltajā namā nomainīs demokrātu Baraku Obamu.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl