Francijas prezidents rosina izveidot Eiropas Savienības fondu bēgļu uzņemšanai

1 komentārs
Francijas prezidents rosina izveidot Eiropas Savienības fondu bēgļu uzņemšanai
Foto: AP / LETA

Lai Eiropai būtu nākotne, tai jāatceras pagātne un jānostājas pret autoritārisma tendencēm. Tā, diskutējot par Eiropas Savienības (ES) nākotni, otrdien uzrunā Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Lielvalsts līderis arī piedāvāja izveidot fondu, lai atbalstītu kopienas, kas uzņem bēgļus.

Lai gan Strasbūra atrodas Francijā, šeit Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīti pavada pamatīgi drošības pasākumi. Otrdien līdz Eiropas Parlamentam ar tramvaju nemaz nebija iespējams aizbraukt.

Makrons ir dedzīgs vienotās Eiropas atbalstītājs. Viņš bija ieradies Eiropas Parlamentā, lai runātu par 28 valstu savienības nākotni. Pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības jeb “Brexit”, Makrons brīdināja, ka Eiropā sācies sava veida pilsoņu karš un pieaugošs autoritārisms. Īpaši svarīgi tagad esot sargāt demokrātijas vērtības.

“Es piederu pie paaudzes, kas nekad nav pieredzējusi karu. Un es negribu piederēt mēnessērdzīgo paaudzei, kas ir aizmirsusi savu pagātni. Es gribu būt daļa paaudzes, kas aizstāv Eiropas suverenitāti, jo mēs cīnījāmies, lai to iegūtu. Un es nepadošos nekāda veida autoritārismam,” sacīja Makrons.

Šie Francijas prezidenta vārdi uztverami kā mājiens arī Polijas un Ungārijas valdību virzienā, kas kritizētas par tiesu un mediju varu ierobežošanu. Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas vicepriekšsēdētājs Anderss Vistisens no Dānijas vērtē, ka Makrona runā bijis pārāk maz konkrētības un jaunu risinājumu. Dažas lietas Francijas prezidents piedāvājis, piemēram, izveidot Eiropas Savienības bēgļu fondu, bet šī ir veca ideja, norāda deputāts.

“Runa bija miglaināka un neizlēmīgāka, nekā es būtu sagaidījis no Francijas prezidenta. Viņš ir nepareizi nolasījis “Brexit” iemeslus un to, kāpēc cilvēki saceļas pret Eiropas politiskajām elitēm. Uzskatu, ka “Brexit” ir simptoms, nevis slimība. Eiropa jau tagad ir sagrābusi pārāk daudz varas pār citu dalībvalstu suverenitāti,” atzina Vistisens.

Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks norāda, ka Makrona runa liecinājusi par Francijas līdera vēlmi iestāties par Eiropas pamatvērtībām. “Viņš ir tāds tiešām ciets Eiropas klasisko vērtību aizstāvis, un kā viņš pieminēja – personas brīvības, indivīda tiesības, viņš uzskata to par Eiropas identitātes sastāvdaļu. Man liekas, ka viņš pašreiz ir tāds vienīgais reālais ES līderis, kurš nebaidās piedāvāt risināt svarīgus jautājumus.”

Tam, ko saka Makrons, ir nozīme, jo Francija ir otrā spēcīgākā valsts Eiropas Savienībā. Taču līdz šim harismātiskajam Francijas prezidentam nav veicies ar savu priekšlikumu ieviešanu dzīvē. Tāpēc lielāku nepacietību Eiropas Parlamentā tiek gaidīta diena, kad šeit savu recepti Eiropas nākotnei piedāvās Vācijas kanclere Angela Merkele.