2 komentāri
Francijā protestiem pret dzīves dārdzību pievienojas arī ātrās palīdzības ekipāžas
ACULIECINIECES FOTO

Kamēr Francijas premjerministrs Eduārs Filips pirmdien tiekas ar opozīcijas pārstāvjiem, cenšoties mazināt spriedzi pēc nedēļas nogales vardarbīgajiem protestiem Parīzē, protestiem pievienojušās arī ātrās palīdzības ekipāžas.

Vairāki desmiti ātrās palīdzības automobiļu bloķējuši tiltu, kas ved uz Burbonu pili, kur izvietota Nacionālā sapulce.

Ātrās palīdzības dienesta mediķi nav apmierināti ar izmaiņām to darba nosacījumos un, cita starpā, pieprasa prezidenta Emanuela Makrona atkāpšanos.

Franču mediji ziņo, ka protestu kustībai pievienojušies arī skolēni, kas visā Francijā bloķējuši vairākus desmitus vidusskolu.

Sadursmes starp policiju un demonstrantiem pirmdien atsākušās arī Francijas aizjūras departamentā Reinjonā, kur pēdējo nedēļu laikā notikušas īpaši lielas nekārtības.

Nemieri jau radījuši jaunas ekonomiskās grūtības. Sarucis viesnīcu rezervāciju skaits, krītas mazumtirdzniecības ieņēmumi, pieaug investoru nervozitāte, un degvielas naftas uzņēmums “Total” ziņo, ka dažos tam piederošajos benzīntankos beigušies degvielas krājumi.

Tūrisma un transporta uzņēmumu akciju kurss krītas, lai gan visumā tirgus atrodas kāpjošā fāzē.

Pēc tikšanās ar premjerministru opozīcijā esošo sociālistu līderis Olivjē Fors aicinājis Filipu atteikties no degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšanas, kas kalpoja par sākotnējo protestu katalizatoru, kā arī atjaunot nodokli bagātajiem, kuru samazinājusi centristu valdība.

“Mēs vēlamies metodes maiņu. Kādam ir jānokāpj no Olimpa,” paziņoja Fors, neslēpti norādot uz Makronu, kas izpelnījies palamu “Jupiters”.

Savukārt konservatīvās Republikāņu partijas līderis Lorāns Vokjē aicinājis Makronu krīzes atrisināšanai izsludināt referendumu. Viņš gan nav norādījis, kādam vajadzētu būt referenduma jautājumam.

“Franču tauta atkal ir jāuzklausa, un tāpēc mums jāsarīko referendums, lai izlemtu šos jautājumus. Tikai šādi pasākumi atjaunos mieru,” uzsvēra konservatīvo līderis.

Viņš piebilda, ka valdība neizprot cik liela ir sabiedrības neapmierinātība.

“Vienīgais šīs tikšanās rezultāts bija solījums par debatēm parlamentā,” atzina Vokjē. “Mums nepieciešams žests, kas nomierinātu, un tam jānāk no lēmuma, kuru gaida ikviens francūzis – atteikšanās no [degvielas] nodokļa paaugstināšanas.”

Kopš protestu sākuma 17.novembrī gājuši bojā jau trīs cilvēki, bet vairāki simti cilvēki sadursmēs un ar protestiem saistītos nelaimes gadījumos guvuši ievainojumus.

Otrdien Filips paredzējis tikties ar tā dēvēto dzelteno vestu kustības pārstāvjiem.

Taču šī protestu kustība ir stihiska un decentralizēta, tāpēc sarunas ar to var būt apgrūtinātas.

Tajā pašā laikā viens no astoņiem neoficiālajiem protestētāju runasvīriem Kristofs Šalenkons televīzijas kanālam BFM izteicies, ka viņš negrasās iesaistīties sarunās “vienīgi par niekiem”.

Arī Nacionālā sapulce šonedēļ grasās apspriest sociālo krīzi, kas pārņēmusi Franciju.

Tikmēr arodbiedrība CGT izsludinājusi 14.decembri par nacionālo protestu dienu.

“Dzelteno vestu” kustība, kas savu nosaukumu ieguvusi no protestētāju nēsātajām atstarojošajām vestēm, sākās internetā kā improvizēta pretestība degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšanai, taču izvērtusies daudz plašākā protestu vilnī, kas atspoguļo neapmierinātību ar vispārējo dzīves dārdzības kāpumu, kurš īpaši smagi skar vidusšķiru.

Protestu kustība bauda atbalstu dažādās vecuma, sociālās vai politiskās piederības un nodarbinātības grupās, tomēr vislielākais skaits aktīvistu nāk no vidusšķiras un ārpus pilsētām dzīvojošās strādniecības.

Protestētāju prasība ir iesaldēt plānoto degvielas nodokļu paaugstināšanu, kuras nākamā kārta paredzēta jau janvārī, un īstenot pasākumus strādājošo pirktspējas palielināšanai.

Taču arvien biežāk izskan prasības Makronam atkāpties, un arvien lielāks skaits cilvēku sākuši runāt par “revolūciju”.

“Dzelteno vestu” kustība bauda vispārēju sabiedrības atbalstu, un, kā liecina aptauju, kuru pēc sestdienas nekārtībām veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums “Harris Interactive”, protestētājiem simpatizē 70% francūžu.

Makrons apgalvo, ka degvielas akcīzes nodokļa celšana nepieciešama, lai cīnītos ar klimata izmaiņām, un tādējādi viņš cer pārliecināt francūžus atteikties no automobiļiem, kurus darbina dīzeļdzinēji, nomainot tos pret videi draudzīgākiem braucamajiem.

Vēl sestdien Elizejas pils saimnieks uzsvēra, ka viņš negrasās atkāpties no saviem politiskajiem mērķiem.

Tikmēr pret istablišmentu vērtā protestu kustība var apdraudēt Makrona ieceres gūt nozīmīgus panākumus nākamgad gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

EP vēlēšanās Francijā tradicionāli labus panākumus gūst galēji labēji, un jau tagad aptaujās vadībā ir Marinas Lepēnas vadītā Nacionālā apvienība.

Līdz šim protestētāju niknums savu apogeju sasniedza sestdien, kad vienu brīdi Parīzē policija zaudēja kontroli pār notiekošo, un dažus no galvaspilsētas greznākajiem rajoniem pārņēma haoss.

Tika aizdedzināti vairāki desmiti automobiļu, notika veikalu izlaupīšana, un protestētāji sāka demolēt gan greznās privātās mājas, gan kafejnīcas.

Šādas nekārtības Parīze nebija pieredzējusi kopš 1968.gada studentu nemieriem, un to laikā tika apgānīts pat Francijas nacionālās vienotības simbols – Triumfa arka.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl