ES līderi nespēj vienoties par kopīgu aizsardzības stratēģiju

0 Komentāru
ES līderi nespēj vienoties par kopīgu aizsardzības stratēģiju
AP/SCNAPIX

Slovēnijā šajās dienās Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji pulcējās uz neformālu Eiropadomes sanāksmi – darba kārtībā kopīgo aizsardzības spēju stiprināšana un bloka iespējamā paplašinās ar Rietumbalkānu valstīm, taču tikšanās noslēgusies bez taustāmiem rezultātiem, vēsta TV3 Ziņas.

Slovēnija patlaban ir ES prezidējošā valsts. Vecā kontinenta līderi uz neformālo Eiropadomes sanāksmi pulcējās Brdo pilī netālu no Kraņas pilsētas.

Pirmajā dienā darba kārtībā aktuālie ārpolitikas jautājumi, ņemot vērā, ka ši ir pirmā līderu tikšanās kopš Afganistānas nonākšanas talibu varā un ASV un Austrālijas vienošanos par kodolzemūdeņu iegādi, tādējādi, tā teikt, “uzmetot” Franciju, kas tai raidījis šaubas par Savienoto Valstu uzticamību.

Emanuels Makrons, Francijas prezidents

“Ne tikai tehnoloģiskā, industriālā, ekonomiskā un finansiālā, bet arī militārā līmenī mūs jāveido noteikumi spēcīgākai Eiropai.”

Līderi samitā gan nespēja panākt vienošanos par kopīgu aizsardzības stratēģiju. Sanāksmē izpaudusies klasiskā sašķeltība starp bloka austrumu valstīm, kuras biedē Krievijas iespējamā agresija un kuras vēlas stiprināt Eiropu NATO ietvaros, un valstīm, kuras vada Vācija, Itālija, Spānija un Francija un kas vēlas stiprināt Savienības patstāvīgās aizsardzības spējas.

Savukārt samita otrajā dienā piedalījās arī sešu Rietumbalkānu valstu līderi, kuri cer pievienoties pārtikušajam blokam. Par to pirmo reizi runāts jau pirms 20 gadu, tāpēc pacietība reģionā sāk izsīkt. Ļoti piesardzīga par Savienības paplašināšos ir Francija, savukārt citām valstīm ir bažas, ka vilcināšanās varētu iegrūst šīs valstis citu starptautisko spēlētāju rokās. Piemēram, Krievija un Ķīna iegulda lielus līdzekļus šajā reģionā.

Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents

“Ja mēs vēlamies padarīt Eiropu stiprāku un paplašināt mūsu ģeopolitisko ietekmi, jāsaprot, ka šis, tā teikt, ir mūsu pagalams. Vai nu mēs pastiepjam roku un pavelkam šīs valstis mūsu virzienā vai nu kāds cits pastieps roku un pavilks tās citā virzienā.”

Lai gan pēc tikšanās Savienības līderi centās vismaz vārdiski apliecināt, ka Balkānu varētu pievienoties, ja izpildīs prasības, taču ticams signāls, ka tuvākajā laikā paplašināšanās process varētu atsākties, tā arī netika dots. Arī konkrēti datumi, kad tas varētu notikt, netika minēti, lai gan Slovēnija piedāvāja 2030. gadu.

Pēdējā valsts, kas pievienojās ES, ir Horvātija – 2013. gadā.

0 Komentāru