“Es jau piekto, sesto dienu sēžu istabā”; par situāciju koronavīrusa skartajā Uhaņā stāsta studente no Latvijas

3 komentāri

Vēlmi atgriezties mājās no vīrusa epicentrā esošās Uhaņas paudusi kāda Latvijas valstspiederīgā. Ar viņu sazināties izdevies TV3 Ziņām.

Sarma Kārkle koronavīrusa epicentrā esošajā Uhaņā dzīvo jau nedaudz vairāk kā piecus gadus. Jaunā būvinženiere tur nokļuvusi saistībā ar mācībām – patlaban Uhaņā studē doktorantūrā. Viņa stāsta, ka dramatiskā situācija pilsētā attīstījusies pamazām. Taču jau decembra vidū esot pienākušas ziņas, ka kādā zivju tirgū parādījies dīvains vīruss un cilvēki ir saslimuši. “Tirgu izolēja un sāka izsmidzināt visādas pretvīrusu vielas, bet neko vairāk neteica. Neteica, ka varētu izraisīties epidēmija. Vienkārši aicināja cilvēkiem būt uzmanīgiem,” stāsta Kārkle.

Lielāka rosība esot parādījusies janvārī, ap divdesmitajiem datumiem, kad paziņots par pilsētas slēgšanu un sabiedriskā transporta atcelšanu. Tolaik arī izplatījās daudz baumu. “Paziņojums bija neliels, kādas piecas stundas un aiztaisīja visu pilsētu. Tas pārsteidza daudzus cilvēkus, bet daudzi arī paspēja izbraukt uz blakus pilsētām un tālāk. Viss ir noslēgts. Ļoti maz informācijas var iegūt, jo cilvēki ir izolēti. Vairāk un vairāk sāk uzstāt, lai visi atrodas savās mājās un neiet ārā,” atminas Sarma.

Patlaban pilsētā esot ļoti strikti ierobežojumi, bez maskas pārvietoties nedrīkst. Transports atļauts vien medicīniskām vajadzībām un personālam. Arī Sarmas universitātē visiem studentiem ir pateikts, lai neiet ārpus kopmītnēm.

“Pirmajās divās dienās izsniedza maskas, citi gāja mērīt temperatūru uz ofisu un tad masku izsniedza. Tagad mums vairs nesaka, ka maskas ir ofisā. Tagad jāiet jāprasa, to vienkārši ir maz. Manās kojās aizdomu nav, bet šodien sāka meklēt viena cilvēka draugus, kuram saslimšana ir uz aizdomu pamata, bet vēl nav apstiprināts, ka ir slims. Meklēt – meklē,” stāsta Sarma.

Kopumā dzīvē izolēta. Studenti viens ar otru klātienē nesarunājoties, tikai telefoniski. Ārā iet bail.

“Es jau piekto, sesto dienu sēžu istabā. Jau kļūst drusciņ… Vajag tomēr iziet ārā, paskatīties uz sauli un tad nākt atpakaļ. Es biju paredzējusi šajā brīvlaikā mācīties, bet mēs tagad visi sēžam kopmītnēs un gaidām, kas notiks, un lasām ziņas. Pamācīties ir diezgan sarežģīti tagad,” norāda Sarma.

Universitātes teritorija tukša, arī pilsēta kopumā. Cilvēku ielās maz. Sarmai tuvākais veikals esot aptuveni kilometra attālumā, kur var dabūt nepieciešamo. Sejas maskas gan esot uz izķeršanu. Sarma vēstniecībai izteikusi vēlmi atgriezties Latvijā.

Došanās uz Eiropu varētu notikt sadarbībā ar Franciju, kura no Uhaņas plāno mājās atvest savus pilsoņus. Tiesa gan, gribētāju ir daudz un pirms došanās mājās divas nedēļas jāpavada karantīnā.

“Ja tā loģiski padomā, divas nedēļas ir ilgi, bet, ja es pēkšņi šeit saslimtu un mani vestu uz slimnīcu, man priekšā ir seši tūkstoši slimu cilvēku. Es izrādīju vēlmi tāpēc, ka, ja, nedod Dievs, esmu slima un ir jādodas uz slimnīcu, tur man ir jāstāv sešu tūkstošu cilvēku rindā. Palīdzību ir diezgan grūti gaidīt. Ir ļoti daudz cilvēku, līdz ar to ir bailīgi,” TV3 Ziņām norāda Sarma.

Par Sarmas iespējamo atgriešanu mājās Latvijas Ārlietu ministrija patlaban sazinās ar Francijas un Apvienotās Karalistes atbildīgajiem dienestiem.

3 komentāri