ES dokuments: Krievija mēģina pakāpeniski absorbēt daļu Austrumukrainas

3 komentāri
ES dokuments: Krievija mēģina pakāpeniski absorbēt daļu Austrumukrainas
ZUMAPRESS/SCANPIX

Eiropas Savienība (ES) secinājusi, ka Krievija mēģina pakāpeniski absorbēt daļu Ukrainas austrumu, liecina ES dokuments, kas nonācis ziņu aģentūras “Bloomberg” rīcībā.

Dokumentā, kas šonedēļ tika izsūtīts ES dalībvalstīm, teikts, ka Krievijas spertie soļi, tostarp neleģitīmo vēlēšanu organizēšana Donbasā un Krievijas pasu izsniegšana vietējiem iedzīvotājiem, īstenoti ar mērķi faktiski integrēt Krievijā rajonus, kurus kontrolē Maskavas uzturētās kaujinieku bandas.

Dokumentā teikts, ka Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS) sagatavos ziņojumu par šo tēmu.

Krievija ir vairākkārt noliegusi, ka mēģinātu pārņemt šīs teritorijas, apgalvojot, ka atbalsta 2015. gadā noslēgto pamiera vienošanos, kas paredz piešķirt šiem reģioniem autonomiju Ukrainas sastāvā. Taču vienošanās ir nonākusi strupceļā.

Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Lielākas autonomijas piešķiršana Donbasam potenciāli dotu šim reģionam veto tiesības valstiski svarīgu jautājumu izlemšanā, piemēram, par Ukrainas pievienošanos ES un NATO, pret ko iebilst Krievija, bet atbalsta vairums no Ukrainas 42 miljoniem iedzīvotāju.

Spriedze Ukrainas un Krievijas starpā saasinājās pagājušajā mēnesī, kad Krievija savilka pie Ukrainas robežas vairāk nekā 100 000 karavīru ar paskaidrojumu, ka tie piedalās militārās mācībās. Pēc Rietumu līderu aicinājumiem samazināt spriedzi, Krievija karavīrus daļēji atvilka.

Izrādot atbalstu Ukrainai, ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pagājušajā nedēļā apmeklēja Kijevu.

ES dokumentā, kas nonācis “Bloomberg” rīcībā, izklāstītas iespējas, ko ES varētu darīt, lai stiprinātu Ukrainas spējas pretoties Krievijas agresijai.

ES varētu palīdzēt Ukrainai cīņā ar hibrīdajiem draudiem un dezinformāciju un palīdzēt Kijevai iedzīvotāju vakcinēšanā pret jauno koronavīrusu, lai novērstu valsts tālāku pavājināšanos ilgstošas veselības un sociālekonomiskās krīzes rezultātā.

ES arī varētu stiprināt Ukrainas drošību enerģētikas jomā, lai mazinātu tās atkarību no Krievijas, stiprināt centienus neatzīt Krievijas pases, kas izdotas iedzīvotājiem Krimā un daļā Donbasa.

Dokumentā ES aicināta arī apsvērt iespēju ļaut Ukrainai piedalīties dažos ES drošības projektos.

ES ir izpelnījusies kritiku, ka sankciju ziņā nav gājusi tik tālu kā Savienotās Valstis.

Dokumentā teikts, ka sankciju pastiprināšana Krievijai būs atkarīga no situācijas pasliktināšanās attiecībā uz Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti.

Ukraina ir arī meklējusi ES atbalstu savos centienos pievienoties NATO.

ES politiskās un drošības komitejas locekļiem bija atšķirīgi uzskati par šo dokumentu, kuru viņi apsprieda 11.maijā , noskaidrojusi aģentūra “Bloomberg”.

Viena grupa ES dalībvalstu sūtņu atbalstīja dokumentā paustos uzskatus, bet cita norādīja, ka šajos priekšlikumos neesot pietiekami uzsvērtas reformas, kas Ukrainai jāīsteno pašai, piemēram, pasākumi korupcijas apkarošanai. Viņi norādīja, ka dalībvalstīm būtu vēl jāapspriežas, pirms izpētīt sadarbību ar Ukrainu ES drošības programmās.

3 komentāri