Eiropas Parlaments apstiprina 17,5 miljardu eiro finansējumu pārejas uz klimatneitralitāti seku mazināšanai

0 Komentāru
Eiropas Parlaments apstiprina 17,5 miljardu eiro finansējumu pārejas uz klimatneitralitāti seku mazināšanai
PN/SCANPIX

Eiropas Parlaments ir apstiprinājis 17,5 miljardu eiro finansējumu pārejas uz klimatneitralitāti seku mazināšanai jeb Taisnīgas pārkārtošanās fondam, “Skaties.lv”  informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

Galvenie saņēmēji būs vismazāk attīstītie reģioni, tālākie reģioni un salas. Finansējuma nosacījums – apņemšanās panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Dotācijas nepiešķirs ieguldījumiem atkritumu sadedzināšanas un fosilā kurināmā jomā

“Zaļais atlīdzības mehānisms” valstīm, kas rīkosies visātrāk

Taisnīgas pārkārtošanās fonds palīdzēs Eiropas Savienības (ES) valstīm mazināt sociālās un ekonomiskās sekas, ko rada pāreja uz klimatneitralitāti.

Fondu veido 7,5 miljardi eiro no 2021.-2027. gada daudzgadu budžeta un papildu 10 miljardi eiro no ES Atveseļošanas instrumenta. Lai projekti varētu saņemt finansējumu, tajos jāpievēršas ekonomikas dažādošanai, ekonomikas pārveidei vai darbvietu radīšanai vai tiem Eiropā jāveicina pāreja uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu aprites ekonomiku.

Līdzekļi no Taisnīgas pārkārtošanās fonda tiks piešķirti atbalstam darba meklēšanā, prasmju pilnveidei vai pārkvalifikācijai, kā arī darbinieku un darba meklētāju aktīvai iesaistīšanai laikā, kad Eiropas ekonomika pāriet uz klimatneitralitāti. Fonds arī sniegs atbalstu mikrouzņēmumiem, biznesa inkubatoriem, universitātēm un publiskā sektora pētniecības iestādēm, kā arī ieguldījumiem jaunās energotehnoloģijās, energoefektivitātē un ilgtspējīgā vietējā mobilitātē.

Fonda līdzekļi netiks piešķirti atkritumu sadedzināšanai, nedz arī atomelektrostaciju būvniecībai vai ekspluatācijas pārtraukšanai, darbībām, kas saistītas ar tabakas izstrādājumiem, un ieguldījumiem fosilajā kurināmajā.

Dalībvalstīm savos taisnīgas pārkārtošanās plānos būs jānosaka, kuras to teritorijas vissmagāk skar pāreja uz tīru enerģiju, un tieši tajās jāizmanto saņemtie Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļi. Īpaša uzmanība jāvelta salu, salu reģionu un tālāko reģionu specifikai.

Pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas Taisnīgas pārkārtošanās fondā tiks ieviests “Zaļais atlīdzības mehānisms”, ja fonda resursi pēc 2024. gada 31. decembra tiks palielināti. Šos papildu resursus sadalīs dalībvalstu starpā, lielāku finansējumu sniedzot valstīm, kuras būs sekmīgi samazinājušas rūpniecisko siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Citi būtiski regulas aspekti

ES dalībvalstis varēs saņemt Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļus, ja tās valsts līmenī būs nospraudušas mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Pirms dalībvalstis būs pieņēmušas šo mērķi, tās būs tiesīgas saņemt vien 50% no valstij piešķirtajiem fonda līdzekļiem. Uzņēmumi, kas nonākuši finansiālās grūtībās, var;es saņemt atbalstu saskaņā ar pagaidu ES valsts atbalsta noteikumiem, kas paredzēti ārkārtas gadījumiem. Līdzekļus var brīvprātīgi pārvietot no citiem kohēzijas fondiem.

Maksimālā ieguldījumu daļa, ko var veidot ES finansējums (līdzfinansējums), nepārsniedz 85 % mazāk attīstītiem reģioniem, 70 % pārejas reģioniem un 50 % vairāk attīstītiem reģioniem.

Priekšlikumu pieņēma otrdien, 615 deputātiem balsojot par, 35 – pret un 46 atturoties.

Nākamie soļi

Kad Padome būs oficiāli apstiprinājusi šo vienošanos, regula stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī”.

0 Komentāru