Komentāri

Kādas varētu būt sekas Spānijas valdības lēmumam sākt Katalonijas autonomijas apturēšanu? Un kāpēc Latvija līdz šim bijusi tik klusa par Katalonijas neatkarības centieniem, – to ārpolitikas ekspertiem jautāja LNT Ziņas.

Spānijas valdības lēmumu sākt Katalonijas autonomijas apturēšanas procesu uz laiku līdz jaunām autonomā reģiona parlamenta vēlēšanām, ārpolitikas pētnieki vērtē kā loģisku soli, ja Spānija vēlas stingri iestāties par valsts vienotību.

Māris Andžāns
Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks, RSU docents

Līdz ar to Katalonija, visticamāk, pasludinās neatkarību, vēl pirms Spānijas senāts balsos par autonomijas samazināšanu. Visticamāk, cilvēki protestēs gan vienā, gan otrā pusē, bet Spānijas nacionālā policija, visticamāk, pārņems kontroli pār situāciju reģionā.

Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds tikmēr pieļauj, ka Katalonijas politiskajai vadībai varētu nebūt pietiekoša atbalsta sabiedrībā, lai pieņemtu reālu neatkarības deklarāciju.

Andris Sprūds
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs

Tomēr lielākais vairums Katalonijas iedzīvotāju ir gatavi sarunām. Viņi uzskata, ka principā galvenais būtu pastiprināt autonomiju, un viņi būtu gatavi jaunām parlamenta, Katalonijas reģionālā parlamenta vēlēšanām. Es domāju, ka tas ir rādītājs, ka pašlaik Katalonijas vadībai īsti nav pamats, uz kura uzbūvēt to neatkarības pili.

Ja Katalonijā notiks ārkārtas reģionālās vēlēšanas, tad tajās varētu uzvarēt gan pilnīgas neatkarības atbalstītāji, gan mērenāku pozīciju pārstāvoši politiķi. Sprūds norāda, ka ir ļoti būtiski, lai Spānija Katalonijas autonomijas apturēšanas laikā izvairītos no spēka pielietošanas kā tas notika reģiona neatkarības referenduma laikā.

Andris Sprūds
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs

Protams, ka katalāņi no savas puses kaut kādas lietas var sabotēt – tā, ka parlaments neatstās savas telpas. Skaidrs, ka šajā gadījumā tas, ka Spānijas valdībai vajadzētu būt ļoti uzmanīgai ar spēka pielietošanu.

Ārpolitikas pētnieks Māris Andžāns norāda, ka pat ja Katalonija pasludinātu neatkarību, to neatzītu neviena Eiropas Savienības (ES) valsts. Arī Latvija iestājas pret Katalonijas neatkarību, – eksperti to uzskata par pareizu pozīciju.

Māris Andžāns
Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks, RSU docents

Pirmkārt, mazām valstīm ir jādomā par savu drošību. Spānija ir pasaulē 13. lielākā ekonomika, apmēram septītie lielākie spēki NATO, 300 Spānijas karavīri ir izvietoti Latvijā un sargā mūs pret Krievijas potenciāliem draudiem. Skaidrs, – ja Latvija vai kāda cita valsts atzītu Katalonijas neatkarību, visticamāk, Spānija apturētu diplomātiskās attiecības. Un sekas varētu būt pietiekami dramatiskas.

Baltijas valstu klusēšanu par Kataloniju par dīvainu nodēvējis bijušais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons, kura vadībā Islande kļuva par pirmo valsti, kas atzinusi Latvijas neatkarību.

Andris Sprūds
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs

Bet tad jāprasa, kāpēc pati Islande nav tik aktīva un metusies atzīt Katalonijas neatkarību? Pirmkārt, nav pilnīgas analoģijas starp Latviju 1991. gadā un Kataloniju. Gan no starptautiskā, likumiskā skatījuma – mēs bijām okupētas valstis un tas bija starptautiski atzīts, ka mēs bijām okupētas valstis. Un tas, kas ir svarīgākais šajā stāstā – katalāņi paši vēl nav pasludinājuši savu neatkarību, tāpēc nav īsti, ko atzīt. Šobrīd mesties un kaut ko atzīt vai mēģināt izrādīt savu tiešu diplomātisku atbalstu, – tas īsti nebūtu vietā, tā būtu būšana svētākam par Romas pāvestu, tā būtu skriešana ratiem pa priekšu.

Kā norāda Sprūds, Latvijai vienlaikus jāsignalizē, ka Katalonijas krīzes risināšanā ir jāizvairās no vardarbības.

Lasi vēl