Eksperti prognozē, ka par nākamo EK prezidentu kļūs Timmermanss

1 komentārs

Viena no gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu intrigām ir tā, kurš būs nākamais Eiropas Komisijas vadītājs.

Šobrīd redzamākie kandidāti ir tie, kurus izvirzījušas politisko partiju grupas, kuras gatavojas iegūt vislielāko pārstāvniecību parlamentā. Taču nav izslēgts, ka varētu parādīties arī kāds citi – kompromisa kandidāti. Starp iespējamiem šādiem pretendentiem “no malas” pavīdējis arī Valda Dombrovska vārds.

Balsojot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vēlētāji ievēl ne tikai pašu parlamentu, bet arī pastarpināti nosaka, kurš vadīs bloka izpildvaru – komisiju. Amatu iegūs tas kandidāts, kurš spēs sev nodrošināt vairākuma atbalstu. Vienmēr tas tā nav bijis, patiesībā, šāda kārtība ieviesta salīdzinoši nesen – pirms iepriekšējām vēlēšanām 2014.gadā. Līdz tam kandidātus izvirzīja dalībvalstis, nominantu izvēlējās Eiropas Komisija un tas bija formāli jāapstiprina parlamentam.

Tagad, lai eiropiešiem būtu lielāka teikšana par to, kas nonāk iestāžu galvgalī, kandidāti piedalās vēlēšanu kampaņās un parlamentam komisijas vadītājs ir jāievēl. Ja vairākumu neizdodas iegūt, padomei mēneša laikā jāpiedāvā cits kandidāts.

Redzamākie pretendenti uz augsto amatu ir partiju sešinieks – vadošās Eiropas partijas izvirzījušas savas lokomotīves. Taču eksperti prognozē, ka vislielākās izredzes kļūt par EK prezidentu ir trim – tautas partijas ”frakcijas” vadītājam Eiroparlamentā Manfrēdam Vēberam, konkurences komisārei Margrētai Vestagerei un EK pirmajam viceprezidentam Fransam Timmermansam.

Ilggadējais Briselē strādājošais īru žurnālists Braiens Magvairs pieļauj, ka lielāko atbalstu gūs Timmermanss: “Viņš ir centriskākais no kandidātiem, turklāt citiem kandidātiem nav pietiekami daudz atbalsta, lai izturētu balsojumu. Timmermanss vairākos aspektos ir tradicionāls sociālists, taču viņš spēj atrast kopīgu valodu ar labēji centriskajiem tādos jautājumos kā tirdzniecība, ārpolitika, aizsardzība un migrācija.”

Tomēr kuluāros pavīd runas, ka iespējamais komisijas prezidentu meklēs ārpus šī sešinieka. Prognozēts, ka jaunievēlētais parlaments būs diezgan sadrumstalots, tāpēc jārod kompromisa variants. Starp iespējamiem kandidātiem pavīd arī pašreizējā viceprezidenta Valda Dombrovska un Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites vārds, taču visvairāk baumots par  “Brexit” sarunu delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē.

Runājot par vēlēšanām kopumā, izskanējis, ka šīs būs izšķiršanās vēlēšanas – kādu kursu kopiena turpmāk uzņems. “Arī iepriekš runāts “par Eiropas Savienību” un “pret Eiropas Savienību”, taču šoreiz kampaņas ir daudz agresīvākas, tās ir par eiropiešu dzīvesveidu, vērtībām un nākotni. Politiķi, kuri uzvarēs, tiks prezentēti kā populisti, taču patiesībā, saskaitot iegūtas vietas, pārsvars būs pro-eiropeiskajiem spēkiem,” pauž Magvairs.

No Latvijas uz darbu Briselē kandidē 246 cilvēki, bet izredzes to iegūt ir tikai astoņiem. Politikas vērotāji pieļauj, ka vairāk atbalstīto partiju saraksts atšķirsies no tā, ko redzējām Saeimas vēlēšanās rudenī.

“Rezultāti, kas ir pēdējie popularitātes pētījumos par ko cilvēki balsotu, ja vēlēšanas būtu rīt, parāda, ka aina izmainījusies. Varam secināt, ka cilvēki vēlējās pārmaiņas, taču tās nebūt nav sagaidījuši, un tas ļoti atspoguļojas reitingos,” norāda LTRK politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas norisināsies nākamsestdien, 25. maijā.