Komentāri
Ekskluzīvi no Libānas: bērni, kas nespēlējas ar Bārbijām, ubago un strādā par pāris dolāriem dienā
Foto: Jānis Zvērs, TV3 Ziņas

Ubagojoši bērni, kas dzīvo no dēļiem un reklāmas plakātiem salīmētās būdās; meitenītes, kas kroņu vietā rotājas ar atkritumu maisiem, un sāpīgi patiesi bērnu smaidi, tā ir realitāte Libānā, 70 kilometrus no kara plosītās Sīrijas. Lasi TV3 Ziņu žurnālista Jāņa Zvēra  skaudrā un emocionālā reportāžā ekskluzīvi Skaties.lv.

Pirmais iespaids – skarbā Libānas ielu realitāte

Ieradāmies Beirutā naktī ar vēlo reisu, ap pusvieniem. Pat novembrī te valda patīkams siltums – arī diennakts tumšajā laikā var staigāt T kreklā. Ejot ārā no lidostas, nevarēja nepamanīt mazu puiku, kurš aizmidzis sēdēja gaitenī, atstājis ieplēstu minerālūdens pudeļu iepakojumu. Pudeles izkritušas pie aptuveni sešgadīgā puisēna kājām, kas saliktas lotosa pozā, galva noslīdējusi. Visticamāk, sīriešu puika, saguris no svelmes un iesnaudies, tirgojot ūdeni, lai apgādātu ģimeni. Nogurums un karstums dara savu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Vietējie atzīst, ka sīriešu bērni, kas ubago, tirgojas un strādā pat plantācijās par pāris dolāriem dienā, ir skarba Libānas ielu realitāte.

Libāna uzņēmusi vairāk nekā vienu miljonu bēgļu, katrs ceturtais valsts iedzīvotājs ir bēglis.

Nabadzība, netīrība un sāpīgi patiesi bēgļu bērnu smaidi

Nākamajā rītā devāmies uz bēgļu nelegālo nometni, 30 kilometrus no Beirutas. Mājas jeb, precīzāk sakot, būdas, bēgļi paši sanaglojuši no veciem dēļiem, apvilkuši ar reklāmas plakātu brezentiem. Lai vēji nenorautu jumtus, tos nostiprina ar vecām riepām.

Traģikomisks skats – uz nabadzībā un netīrībā nonākušajiem sīriešiem no pašu jaunajām māju sienām noraugās ņirdzīgie, neīstie reklāmu “fotošopa” ģīmji, kuru sejas saspīlētas mākslīgā smaidā. Tomēr pārsteidzoši, pat sāpīgi patiesi ir šeit dzīvojošo sīriešu bērnu īstie smaidi.

Tie atplaukst, ieraugot iebraucējus ar kamerām. Sākotnēji nobijušies, pēc brīža – starojoši, viņi māj ar roku, pozē kamerām, apkampjot drauga plecu. Viņu acīs manāma cerība, prieks…, kuram, iespējams, atkal uz laiku būs lemts izgaist pēc 10 minūtēm, kad mūsu ceļi šķirsies. Es iekāpšu automašīnā un došos tālāk. Viņi paliks šajā bezcerīgajā nostūrī.

Foto:

Meitenītes, kas nespēlējas ar Bārbijām

Satriecošs skats – izgāztuves vidū meitenes sarīkojušas modes skati. Galvās kroņu vietā – miskastē atrasti caurspīdīgi maisi. Atkritumi, vecas pudeles, akmeņi, sprunguļi… Viss, kas mētājas apkārt, ir šo bērnu lego, viņu Bārbijas un Monster High lelles. Viņu zoodārzs ir piemājas vistas, kas slēpjas no tveices ēnā un kurām uzbūvēta improvizēta kūts.

Un tā ir simtiem tūkstošiem sīriešu bērnība, kas paliks viņu atmiņā uz mūžu. Viņi neraud, bet smaida. Novērtē to, kas ir.

70 kilometri starp dzīvību un nāvi

Vecāki – daži pārāk nabadzīgi vai spītīgi, lepni, lai sekotu tā sauktajam “Vācijas sapnim” un bēgtu uz Eiropu. Viņiem palikusi cerība. Kādreiz atgriezties mājās. No šejienes līdz kara plosītajai Sīrijai ir tikai ap 70 kilometru. Tik šaura ir robeža starp dzīvību un nāvi. Šie cilvēki ir izvēlējušies pirmo, lai arī kāda cena par to jāmaksā.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl