EK parakstījusi līgumu ar “Moderna” par vakcīnas pret Covid-19 iegādi

Pievienot komentāru
EK parakstījusi līgumu ar “Moderna” par vakcīnas pret Covid-19 iegādi
EPA / SCANPX

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) vakcīnu stratēģijas satvarā šodien apstiprinājusi jau sesto līgumu par vakcīnas pret Covid-19 iegādi, kas šoreiz noslēgts ar ASV farmācijas uzņēmumu “Moderna”, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Pēc Liepiņas paustā, līgums ļaus visu ES dalībvalstu vārdā vispirms iegādāties 80 miljonus Covid-19 vakcīnu devu un dos iespēju papildus pieprasīt vēl līdz 80 miljoniem devu, kas jāpiegādā, tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga pret Covid-19.

Pēc jau parakstītā līguma ar uzņēmumiem “AstraZeneca”, “Sanofi”/”GSK”, “Janssen Pharmaceutica NV”, “BioNTech”/”Pfizer” un apstiprināto līgumu ar uzņēmumu “CureVac” šodienas līgums ar “Moderna” papildina krietni plašo portfeli ar vakcīnām, ko ražos Eiropā.

Diversificētais vakcīnu klāsts nodrošinās, ka Eiropa ir labi sagatavojusies vakcinācijai, ko uzsāks, tiklīdz būs pierādīts, ka vakcīnas ir drošas un iedarbīgas. Dalībvalstis var nolemt arī ziedot vakcīnu valstīm ar zemākiem vai vidējiem ienākumiem vai pārvirzīt to citām Eiropas valstīm.

Lēmumu atbalstīt šo vakcīnu EK pieņēmusi, balstoties uz pārdomātu zinātnisko novērtējumu, uzņēmuma izmantoto tehnoloģiju un Eiropā bāzēto ražošanas jaudu, kas ir pietiekama, lai apgādātu visu ES, stāstīja Liepiņa.

EK 17.jūnijā nāca klajā ar Eiropas stratēģiju, kā paātrināt iedarbīgu un drošu Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un izplatīšanu. Ar cerības pirkuma līgumiem saņemot tiesības noteiktā laikposmā un noteiktā skaitā iegādāties vakcīnas devas, EK finansē daļu no sākotnējām izmaksām, kas rodas vakcīnu ražotājiem. Sagādātais finansējums uzskatāms par sākotnēju iemaksu par vakcīnām, ko uz cerības pirkuma līgumu pamata faktiski iegādāsies dalībvalstis.

Tā kā izmaksas ir augstas un iespējas ciest neveiksmi lielas, vakcīnu izstrādātāju lēmums investēt Covid-19 vakcīnā ir saistīts ar augstu risku, tāpēc šādi līgumi dos iespēju veikt investīcijas, kuru citādi varētu arī nebūt.

Tiklīdz būs pierādīts, ka vakcīnas ir drošas un iedarbīgas, un Eiropas Zāļu aģentūra tām būs izdevusi tirdzniecības atļauju, tās būs ātri jāizplata un jāizmanto visā Eiropā. 15.oktobrī EK noteica svarīgākos pasākumus, kuri dalībvalstīm jāveic, lai tās būtu pilnībā sagatavotas, un kuru vidū ir arī nacionālo vakcinācijas stratēģiju izstrāde. EK patlaban veido kopīgu ziņošanas satvaru un platformu, kas vajadzīga, lai uzraudzītu nacionālo vakcinācijas stratēģiju rezultativitāti.

Turklāt EK ir apņēmusies nodrošināt, lai visi, kam vakcīna vajadzīga, to saņemtu ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē. Kā skaidroja Liepiņa, kamēr drošībā nebūs visi, drošībā nebūs neviens, tāpēc kopš 4.maija EK teju 16 miljardus eiro ir piesaistījusi globālajai cīņai pret jauno koronavīrusu pasaules mēroga rīcībai, kuras mērķis ir nodrošināt vispārēju piekļuvi Covid-19 testiem, terapijām un vakcīnām un gādāt par atlabšanu visā pasaulē.

EK ir arī apstiprinājusi, ka ir ieinteresēta piedalīties mehānismā “Covax”, kura uzdevums ir itin visur nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām par pieņemamu cenu. Eiropas komandas veikuma sakarā EK paziņojusi, ka garantijām, kas globālajā cīņā pret Covid-19 paredzētas “Covax” un tā mērķu atbalstīšanai, tā atvēlējusi 400 miljonus eiro. Savukārt 12.novembrī ES paziņoja, ka “Covax” atbalstam paredzētajā dotāciju finansējumā tā papildus ieguldīs vēl 100 miljonus eiro.