EK lēmums nesodīt “Gazprom” par konkurences noteikumu pārkāpumiem izpelnās bargu kritiku

1 komentārs
EK lēmums nesodīt “Gazprom” par konkurences noteikumu pārkāpumiem izpelnās bargu kritiku
Foto: RIA Novosti / LETA

Ceturtdien kā uzvara Briselē tika izziņota Eiropas Komisijas panāktā vienošanās ar “Gazprom” par to, ka Krievijas enerģētikas milzis atteiksies no prakses prasīt atšķirīgu cenu par gāzi dažādās Eiropas Savienības valstīs. Taču dažviet Eiropā to uztver kā vien daļēju uzvaru – īpaši tas tajās valstīs, kuras gadiem ilgi “Gazprom” ļaunprātīgas biznesa prakses dēļ bija spiestas pārmaksāt par gāzi.

Gan Polija, gan Lietuva šo vienošanos atklāti kritizē – galvenokārt par to, ka “Gazprom” ticis sveikā bez soda. Latvijas Ekonomikas ministrija gan retorikā ir krietni piesardzīgāka.

Pirms trim gadiem Eiropas Komisija oficiāli izvirzīja apsūdzības “Gazprom”. Krievijas energomilzis bija ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli Eiropā, izolējot daudzu valstu tirgus Centrālajā un Austrumeiropā. Tādējādi lietotājiem nodarīti miljardos mērāmi zaudējumi, tai skaitā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Ceturtdien Eiropas Komisija kā sasniegumu prezentēja panākto vienošanos ar Gazprom, kas neietver ne sodus, ne kompensāciju izmaksas. Tā vietā uzņēmums apņēmies Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu un likvidēt ierobežojumus gāzes pārrobežu tirdzniecībai. Jāpiebilst, ka gan daļu no šīm problēmām kopš Eiropas Komisijas izmeklēšanas sākuma jau atrisinājis brīvais tirgus.

Valstīs, kuras cieta no līdzšinējas “Gazprom” politikas, šī vienošanās lielākoties uztverta asi. To kritizējusi Polija, Lietuva pat apsver tās apstrīdēšanu. Šīs valstis ir pārliecinātas, ka pēc tik ilgstošiem konkurences pārkāpumiem Krievijas koncerns nedrīkst izsprukt bez soda. Latvijas ekonomikas ministrs gan nav noskaņots tik kategoriski.

“Jautājumā, vai “Gazprom” ir viegli izsprucis cauri… Lietuviešu kolēģi jau iznākuši ārā ar savu paziņojumu. Nākamnedēļ ir enerģētikas ministru sanāksme, tās ietvaros diskutēsim ar mūsu kopējo nostāju. Šajā brīdī redzu pozitīvās puses, neesam domājuši iebilst,” saka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Daudz kritiskāks gan ir Ašeradena partijas biedrs, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš Eiropas Komisijas lēmumu sauc par nepieņemamu, vāju un bailīgu. Eiropas Komisija iepriekš bijusi gatava piemērot milzu sodus ASV tehnoloģiju gigantiem “Google” un “Intel”, bet, kad runa par “Gazprom”, baidās.

“Eiropas Komisija ir pazīstama kā barga institūcija saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpumiem. Šeit pēkšņi neviena soda, drusku pa nagiem. Televizora zaglim saka, lai nākamreiz neņem televizoru,” pauž Latvijas deputāts eiroparlamentā, Krišjānis Kariņš.

Viņš uzskata, ka Latvijai vajadzētu sekot Lietuvas piemēram un kopā ar pārējām Austrumeiropas valstīm lēmumu apstrīdēt.

Tikmēr sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītājs atzina, ka vienošanās mazinās “Gazprom” iespējas izmantot dominējošā piegādātāja priekšrocības, taču neesot pārliecības, ka likvidētas visas barjeras tirdzniecībai. Piemēram, svarīgi ir, cik lielu papildu maksu “Gazprom” piemēros darījumiem, kuros iesaistītas vairākas valstis.

“Tāpat ir jautājums par iespēju koriģēt cenas salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm. To varēs darīt vienu reizi divos gadus, tad “Gazprom” ir 120 dienas atbildei, bet, ja puses nevienojas, tad ir arbitrāža. Ir jautājums, vai šāda cenu korekcija ir pietiekami efektīvs risinājums,” norāda SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Jāpiebilst, ka gadījumā, ja “Gazprom” nepildīs vienošanās nosacījumus, tad gan Eiropas Komisija solījusi uzņēmumu sodīt.