EK gatavojas nākt klajā ar ierosinājumu pakāpeniski atteikties no lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sprostos

1 komentārs
EK gatavojas nākt klajā ar ierosinājumu pakāpeniski atteikties no lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sprostos

Eiropas Komisija (EK) lēmusi pozitīvi reaģēt uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) “Neturi būrī!”, kas ir sestā sekmīgā iniciatīva, ko atbalstījis vairāk nekā viens miljons pilsoņu visā Eiropas Savienībā (ES), aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Savā atbildē EK izklāsta plānus līdz 2023.gadam nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, ar ko aizliedz vairāku sugu lauksaimniecības dzīvniekus turēt sprostos. Paredzēts, ka priekšlikums būs daļa no pašlaik notiekošās dzīvnieku labturības tiesību aktu pārskatīšanas saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”.

EK atzīmēja, ka šī pilsoņu iniciatīva atspoguļo pieprasījumu pēc pāriešanas uz ētiskākām un ilgtspējīgākām saimniekošanas sistēmām, tostarp nepieciešamību pārskatīt esošos ES noteikumus par dzīvnieku labturību. Atsaukties uz šo sabiedrības prasību ir svarīga EK prioritāte, ko apliecina tās paustās apņemšanās stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Eiropas zaļajā kursā.

Lai gan uz lauksaimniecības dzīvniekiem jau tagad attiecas tiesību akti par dzīvnieku aizsardzību, noteikumi par turēšanu sprostos aptver tikai dējējvistas, gaļas cāļus, sivēnmātes un teļus. Atbildē uz EPI EK apņemas līdz 2023.gada beigām nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas paredz pakāpeniski pilnībā atteikties no iniciatīvā minētos dzīvnieku turēšanas sprostos.

EK priekšlikums aptvers dzīvniekus, uz kuriem attiecas pašlaik spēkā esošie tiesību akti, proti, dējējvistas, sivēnmātes un teļus, kā arī citus EPI minētos dzīvniekus, proti, trušus, vaislas dējējputnus, vaislas broilerus, paipalas, pīles un zosis. Attiecībā uz šiem dzīvniekiem EK jau ir lūgusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi papildināt esošos zinātniskos pierādījumus, lai noskaidrotu, kādi nosacījumi nepieciešami, lai aizliegtu sprostu izmantošanu.

Stratēģijā “No lauka līdz galdam” EK jau ir apņēmusies ierosināt pārskatīt tiesību aktus par dzīvnieku labturību, tostarp par pārvadāšanu un audzēšanu, un šie akti pašlaik iziet tai skaitā derīguma pārbaudi, kas tiks pabeigta līdz 2022.gada vasarai.

Lai atvieglotu līdzsvarotu un ekonomiski dzīvotspējīgu pāreju uz lauksaimniecību, kur neizmanto sprostus, EK līdztekus tiesību aktiem arī centīsies sagatavot specifiskus atbalsta pasākumus galvenajās saistītajās rīcībpolitiskajās jomās, piemēram, tirdzniecībā un pētniecībā un inovācijā.

Jaunā kopējā lauksaimniecības politika nodrošinās finansiālu atbalstu un stimulus, kas palīdzēs lauksaimniekiem modernizēties un turēt dzīvniekus tiem labvēlīgākos apstākļos saskaņā ar jaunākajiem standartiem. Turklāt dalībvalstis lauksaimniekus pārejā uz saimniekošanu bez sprostiem var atbalstīt arī no Taisnīgas pārkārtošanās fonda un Atveseļošanas un noturības mehānisma.

EK norādīja, ka atsacīšanās no sprostiem nozīmē, ka būs jāmainās pašreizējām saimniekošanas sistēmām, tāpēc EK līdz 2022.gada beigām pabeigs ietekmes novērtējumu, kurā būs apskatītas veicamo pasākumu sociālekonomiskās un vidiskās sekas un tas, kā tie nāks par labu dzīvnieku labturībai. Tāpēc ne vēlāk kā līdz 2022.gada sākumam tiks sarīkota sabiedriskā apspriešana. EK apsvērs, cik reālistiski ir strādāt pie tā, lai ierosinātie tiesību akts stātos spēkā no 2027.gada.

EPI aizsākās 2012.gada aprīlī. Tas ir veids, kā pilsoņi var iezīmēt darba virzienus visdažādākajās rīcībpolitikas jomās. EPI nozīmē, ka viens miljons iedzīvotāju no vismaz septiņām ES dalībvalstīm var aicināt EK rīkoties tajās jomās, kurās tā ir pilnvarota rīkoties. EPI ir viens no svarīgākajiem inovatīvajiem rīkiem, ar ko tiek veicināta līdzdalības demokrātija ES līmenī.

Līdz šim EK ir saņēmusi 104 pieprasījumus aizsākt kādu EPI, tostarp divas jaunas EPI, kas reģistrētas šodien. No šiem pieprasījumiem 81 skar jautājumus, kas ir ES kompetencē, tāpēc tie ir reģistrēti. Līdz šim sešus šādus aicinājumus ir parakstījis vismaz miljons cilvēku, un tie ir iesniegti EK un jaunākais ir iniciatīva “Neturi būrī!”.

Pirmie ES tiesību akti dzīvnieku labturības jomā tika pieņemti 1974.gadā, un kopš tā laika tie ir pilnveidojušies un paplašinājušies. Pašreizējo lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas tiesisko regulējumu veido pirmām kārtām vispārīga direktīva par lauksaimniecības mērķiem audzētu un turētu dzīvnieku aizsardzību un četras specifiskas direktīvas.

Vispārīgajā direktīvā ir noteikti vispārīgi principi, un dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība pieņemt stingrākus noteikumus ar nosacījumu, ka tie ir saderīgi ar ES noteikumiem. Četras specifiskās direktīvas reglamentē dējējvistu, gaļas cāļu, teļu un cūku labturību. Nav nekādu īpašu ES dzīvnieku labturības tiesību aktu, kas attiektos uz pārējiem EPI minētajiem dzīvniekiem.

1 komentārs