Eiropas Savienībai joprojām nav vienotas migrācijas politikas

1 komentārs
Eiropas Savienībai joprojām nav vienotas migrācijas politikas
REUTERS/SCANPIX

Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka, neraugoties uz vairāku dalībvalstu prasībām, Brisele nepiešķirs līdzekļus žogu būvniecībai uz bloka ārējām robežām nelegālās imigrācijas plūsmu apturēšanai, kas nozīmē – migrantu atturēšana paliek uz katras dalībvalsts pleciem, vēsta TV3 Ziņas.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, to vidū arī Latvija, vienotā vēstulē vērsušās pie Eiropas Komisijas ar lūgumu stiprināt bloka ārējās robežas. Pagaidām gan šis lūgums ir palicis kaut kur Briseles plauktos. Tikmēr migrācijas spiediens turpina palielināties kā Grieķijā, tā Itālijā un, protams, arī pie mums – Baltijas reģionā. Kā norāda šeit – Eiropas Parlamentā – par kopēju Eiropas Savienības migrācijas politiku tiek runāts jau kopš 90. gadu beigām, taču šodien, pēc vairāk nekā 20. gadiem attopamies pie tā, ka migrācijas politikas ir tik daudz, cik karogu šeit – pie Eiropas Parlamenta ēkas Satrasbūrā.

Migrācijas jautājums asās diskusijās vakar apspriests arī Briselē notikušajā Eiropadomes sanāksmē. Latvijai, Lietuvai un Polijai nācās kolēģus pārliecināt, ka migrantu krīze uz Baltijas valstu robežām ir Lukašenko režīma apzināti izraisīts uzbrukums Eiropas Savienībai. Komisijas prezidente to atzina, taču vienlaikus norādīja, ka Brisele nepiešķirs līdzekļus žogu būvniecībai nelegālo migrantu plūsmu apturēšanai.

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas prezidente

”Bija diskusija par fiziskās infrastruktūras izveides finansēšanu. Es ļoti skaidri izteicos, ka Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā ilgstoši ir bijusi pieeja, ka dzeloņstieples un žogus mēs nefinansēsim.”

Tikmēr migrantu plūsma no Baltkrievijas pāri Baltijas valstu robežām turpinās. Lietuvas prezidents paziņojis, ka saņemti arī signāli par Baltkrievijas centieniem. Mēs redzam, ka notiek vīzu ieguves atvieglojumi. Baltkrievijas režīms meklē jaunus ceļus, no kurienes uz Baltijas reģionu piegādāt migrantus no Tuvajiem Austrumiem. Šī krīze apliecinājusi, ka, neskatoties uz migrantu pieplūdumu 2016. gadā, dalībvalstīm nav vienotas pieejas migrācijas jautājumā

Gijs Ferhofštats, bijušais Beļģijas premjers, Eiropas Parlamenta deputāts

“Nav tādas Eiropas migrācijas politikas. Tā joprojām ir 27 dalībvalstu eksluzīvā kompetence. Manā pirmajā Eiropaspadomes sanāksmē, kurā es piedalījos pirms daudziem gadiem, 1999.gadā, toreiz mēs vienojāmies, ka migrācijas politika ir Eiropas kompetence, bet mēs joprojām tur neesam. Problēmas, kas ir Jūsu valstī un citur, var tikt atrisinātais tikai tad, ja ir vienota migrācijas politika, nevis 27 dažādas politikas.”

Amatpersonas neslēpj, ka situācija Baltijas reģionā ir satraucoša – tomēr virzību uz priekšu kavē dalībvalstu dažādie uzskati par mgrācijas politiku.

Dubravka Šuica, EK priekšsēdētājas vietniece demokrātijas jautājumos

“Pagaidām dalībvalstis nav atradušas vienotu risinājumu, bet mēs mēs palīdzam, īpaši Latvijai un Lietuvai, analizēt, kas notiek Baltkrievijā, mums ir sadarbība ar Turciju un citām valstīm. Mēs palīdzam Itālijai, Spānijai, bet mums ir jāatrod vienots risinājums. Tas nav viegli, jo mums ir liela šķelšanās, gan dažādo uzskatu, gan ģeopolitiskās sitiācijas dēļ. Es saprotu, kas notiek Latvijā un mēs uz šo jautājumu raugāmies ļoti nopietni.”

Vienlaikus  Eiropas Savienības valstu līderi vakar vienojušies pastiprināt sankcijas pret Baltkrievijas valdošo režīmu. Konkrēti, kādas tās būs, vēl neatklāj, bet tās skars aī avionozari, proti, Baltkrievijas nacionālo lidsabiedrību “Belavia”.

1 komentārs