Eiropas Savienība bruņojas cīņai ar naidīgu propagandu

1 komentārs

Krievija ir galvenais dezinformācijas avots Eiropā – tā norādīts deklarācijā, kuru ar lielu balsu pārsvaru trešdien pieņēma Eiropas Parlaments. Tas aicina pastiprināt cīņu pret naidīgas un melīgas informācijas izplatību, kā arī saukt pie atbildības platformas, kas nerīkojas pietiekami strauji, lai dzēstu sistemātiskas viltus ziņas.

Savu pirmo ziņojumu par viltus ziņu radītajiem draudiem Eiroparlaments pieņēma 2016. gadā, savukārt trešdien apstiprinātais dokuments bija izvērtējums par to, kas kopš tā laika mainījies. Kā norādīja ziņojuma autori, situācija joprojām ir drūma, tādēļ Eiropai jāstiprina cīņa pret naidīgiem meliem.

“Šogad Eiropā notiks vismaz 29 vēlēšanas, ieskaitot Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Pēc piedzīvotās Krievijas iejaukšanās dažādos tautas balsojumos un referendumos Eiropā un citviet mums ir jāstiprina savas pretošanās spējas pret to,” bilst EP ziņotāja Anna Elizabete Fotiga.

Vienīgā Latvijas pārstāve, kura uzstājās debatēs, bija Sandra Kalniete. Viņa aicināja Eiropu atvēlēt vairāk spēku neatkarīgu mediju stiprināšanai Eiropā, bet politiķus – atklāt, kas viņus finansē. “Mans ieteikums partijām visā Eiropā – esiet caurspīdīgas, atklājiet savus ziedotājus – gan lielos, gan mazos! Eiropas vēlētāji ir pelnījuši zināt, kuras partijas tieši vai netieši finansē Krievijas izlūkdienesti vai globālas megakorporācijas, lai padarītu tās par savu svešo, ne vienmēr demokrātisko vērtību aizstāvjiem.”

Kaut viņu bija absolūts mazākums, parlamentā netrūka arī deputātu, kuri joprojām uzskata, ka Krievija ne pie kā nav vainojama.

“Ir pagājuši divi gadi kopš pirmā ziņojuma pieņemšanas, un mēs joprojām dzirdam vienus un tos pašus argumentus, kuri balstīti jau sen diskreditētās komunikācijas teorijās. Svešām valstīm tiek piedēvēta velētāju rīcība, kura patiesībā ir brīva izvēle, sodot lielās partijas par viņu politiku. Tas tikai pasliktinās mūsu attiecības ar Krieviju,” uzskata EP deputāts Havjērs Cosu Permoiss.

Rezolūcija tika apstiprināta ar 489 balsīm par, 130 pret un 48 deputātiem atturoties. Vienlaikus tika pieņemti jauni noteikumi, kuri ļaus piemērot naudas sodus Eiropas politiskajām partijām un politiskajiem fondiem, kuri apzināti pārkāpj datu aizsardzības noteikumus.

Tādi neseni gadījumi kā, piemēram, “Facebook” un “Cambridge Analytica” datu noplūdes skandāls pierādījuši, ka personas datu ļaunprātīga izmantošana var apdraudēt demokrātijas procesu, uzskata parlaments. Šie noteikumi stāsies spēkā vēl pirms vēlēšanām maijā.