Komentāri

Lielbritānija pēc izstāšanās no Eiropas Savienības varētu noslēgt ar Eiropu Asociācijas līgumu – līdzīgu tiem, kurus jau noslēgušas vairākas Austrumeiropas valstis.

Tāda kontinenta nākotnes vīzija šobrīd tiek apspriesta Eiropa Parlamentā, kas par to balsos jau trešdien.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Briseles un Strasbūras gaiteņos Lielbritānijas pieeju “Brexit” sarunām mēdz salīdzināt ar negausīgu bērnu, kurš maizi ēst negrib, bet medu gan labprāt no tās nolaizītu. Šāda ķiršu nolasīšanas pieeja neiešot cauri. Vismaz tā uzstāj Eiropas Parlaments.

Sarunas par Lielbritānijas aiziešanu no savienības ir nonākušas fāzē, kad politiķiem jāvienojas, kā veidot attiecības pēc nākamā gada marta, kad briti oficiāli pametīs savienību. Londonas varasvīri ir paziņojuši, ka negrasās vairs klausīt Eiropas tiesu spriedumus un ievērot Briseles direktīvas par to, kādi likumi viņiem jāpieņem. Bet tajā pašā laikā viņi grib saglabāt brīvu piekļuvi Eiropas vienotajam tirgum vairākās jomās, kā, piemēram, banku pakalpojumi, lai neapdraudētu Londonas kā globāla finanšu centra statusu.

 

Krišjānis Kariņš
Eiropas Parlamenta deputāts (Vienotība)

Mēs nevēlamies šo cieto “Brexit”. Bet Eiropā kopumā ir ļoti vienots viedoklis. Elementāri to viedokli varētu raksturot kā to, ka, ja esi klubā, ir zināmas priekšrocības, kuras nav, ja izstājies no kluba. Galīgi elementāri.

Savu nākotnes vīziju Eiropas Parlaments izklāstījis 13 lapaspuses garā uzmetumā, par kuru deputāti balsos jau 14. martā. Tajā Lielbritānijai piedāvāts noslēgt ar Eiropu Asociācijas līgumu, kā to jau izdarījusi, piemēram, Ukraina un Gruzija. Parlaments to uzskata par kompromisu, kas ļautu Lielbritānijai saglabāt saiknes ar Eiropu.

“Nedomājiet uzreiz par Ukrainu. Šis būtu citādāks, daudz plašāks un detalizētāks Asociācijas līgums. Tas sevī ietvers brīvās tirdzniecības nolīgumu, sadarbību starptautiskās drošības jomā, cīņā ar terorismu un noziedzību, kā arī tādus jautājumus kā Erasmus studentu apmaiņas programma, Eiratom, civilā aviācija un tā tālāk,” uzskaita Eiropas Parlamenta galvenais pārstāvis “Brexit” sarunās Gijs Ferhovštadts.

Paredzams, ka pret šo ideju iebildīs Eiropas Komisija, kura labprātāk ar angļiem slēgtu tikvien kā plašu tirdzniecības līgumu, kas paredzētu, piemēram, zemus tarifus precēm, bet ne sadarbību tādās jomās kā finanšu pakalojumi vai izglītība. Latvijas prioritātes tikmēr palikušas nemainīgas. Mūsu valstij ir svarīgi, lai, dalot ekonomikas deķi, netiktu aizmirsti Lielbritānijā dzīvojošie latvieši. Tāpat svarīgi, lai Lielbritānija, kas ir Eiropas vadošais militārais spēks, turpinātu iesaisti reģiona drošības struktūrās.

Artis Pabriks
Eiropas Parlamenta deputāts (Vienotība)

Tās dažas lietas, kur mēs gribam redzēt šo sadarbību, tās, protams, ir drošības jautājumos, mēs gribam redzēt sadarbību preču pārvietošanā pāri robežām. Bet, protams, ka šeit nozīmēs kaut ko nopietnu jautājums par kopīgām normām. Jo Lielbritānija nevar palikt kopīgajā telpā, neīstenojot arī tās normas un pasākumus, kas šeit ir. Tā kā Norvēģija, piemēram.

Jāatgādina, ka tiešas lomas sarunās par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem Parlamentam nav – tās notiek starp Lielbritānijas valdību un Eiropas Komisiju. Tomēr Parlamentam ir veto tiesības attiecībā uz galīgo vienošanos – ja sarunu rezultāts to neapmierinās, deputāti divus gadus ilgo diplomātu darbu var izgāzt vienā balsojumā.

Lasi vēl