Eiropas Parlaments izsludina ārkārtēju stāvokli klimata jomā Eiropā

2 komentāri
Eiropas Parlaments izsludina ārkārtēju stāvokli klimata jomā Eiropā
AFP / SCANPIX

Eiropas Parlaments (EP) nobalsojis par ārkārtēja stāvokļa izsludināšanu klimata jomā Eiropā.

Lielākoties simbolisko rezolūciju, kurā pasludināta ārkārtas situāciju vides un klimata jomā kā Eiropā, tā citur pasaulē, atbalstīja 429 EP locekļi. Pret balsoja 225 eiroparlamentārieši, bet 19 deputāti no balsošanas atturējās.

Par rezolūciju nobalsojuši Latviju pārstāvošie EP deputāti Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP), Andris Ameriks (GKR), Nils Ušakovs (S) un Tatjana Ždanoka (LKS). Balsojumā atturējās Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Inese Vaidere (JV) un Sandra Kalniete (V).

Deputāti vēlas, lai Komisija nodrošinātu, ka visi tiesību aktu un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

EP deputāti norādīja, ka nākamajā ANO klimata konferencē Eiropas Savienībai (ES) ir jāapņemas samazināt līdz nullei siltumnīcas gāzu emisijas līdz 2050.gadam. Rezolūciju EP pieņēma, gatavojoties “COP25” ANO klimata pārmaiņu konferencei, kas notiks Madridē no 2.decembra līdz 13.decembrim.

Atsevišķā rezolūcijā EP deputāti aicināja ES gaidāmajā ANO klimata konferencē iesniegt stratēģiju, lai pēc iespējas ātrāk, bet, vēlākais, līdz 2050.gadam, nodrošinātu oglekļa neitralitāti. Viņi arī aicina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu Eiropas “Zaļajā darījumā” iekļaut mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55%.

EP deputāti norādīja, ka pašreizējās darbības aviācijas un kuģniecības nozarē nespēj nodrošināt vajadzīgo emisiju samazinājumu, tāpēc visām dalībvalstīm savos nacionāli noteiktā devuma (NND) plānos jāiekļauj arī starptautiskās kuģniecības un aviācijas radītās emisijas. Savukārt Komisiju viņi mudina iekļaut jūrniecības nozari ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Tāpat ES valstīm vajadzētu vismaz divkāršot savas iemaksas starptautiskajā Klimata pārmaiņu mazināšanas fondā, norādīja Parlaments.

EP piekodināja nodrošināt, lai ES budžets pilnībā atbilstu ES starptautiskajām saistībām. Viņi pauda bažas, ka attīstīto valstu pašreizējie solījumi joprojām ievērojami atpaliek no to kolektīvā mērķa ik gadu ieguldīt klimata pārmaiņu apkarošanā 100 miljardus ASV dolāru.

Visbeidzot, viņi steidzami aicināja visas ES valstis līdz 2020.gadam izbeigt visas tiešās un netiešās subsīdijas fosilajam kurināmajam.

EK jau ir ierosinājusi līdz 2050. gadam sasniegt oglekļa neitralitāti, tomēr ES Padome to nav apstiprinājusi, jo tam iebilda Polija, Ungārija un Čehija.