Eiropas Parlaments “Brexit” sarunās ieņem ”sliktā policista” lomu

Komentāri

Pārrunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, Eiropas parlaments uzņemas sliktā policista lomu. Tas izriet no parlamentāriešu šodien pieņemtās rezolūcijas par izstāšanās sarunām. Tajā izvirzīti stingri nosacījumi, lai Eiroparlaments atbalstītu Brexit. Ja sarunvedēji prasības ignorēs, Eiropas parlaments ir gatvs darījumu nogremdēt, izmantojot savas veto tiesības.

Tagad, kad Lielbritānijas valdība oficiāli uzsākusi divus gadus ilgo izstāšanās procesu no Eiropas Savienības, sava oficiālā nostāja attiecībā pret to jāieņem arī Eiropas Parlamentam. Tas apstiprināja savu rezolūciju, uzskaitot savas bažas, prioritātes un sarkanās līnijas gaidāmajās “Brexit” sarunās.

Eiropas parlaments jau izsenis pulcē pašus kaisīgākos eiropiešus. Piemēram, parlamenta galvenais pārstāvis “Brexit” sarunās Gijs Verhofštadts pat sarakstījis grāmatu Eiropas Savienotās valstis. Tādēļ sagaidāms, ka tuvākos divus gadus Eiroparlaments būs “sliktais policists”, kas ar skarbām metodēm centīsies britus pārliecināt, ka viņi izdarīja nepareizo izvēli.

Parlaments stingri uzstāj, ka pārrunu laikā Eiropas pilsoņu kustības brīvība uz Lielbritāniju nedrīkst tikt nekādā veidā ierobežota, kamēr Komisijas nostāja nav tik stingra. Aizmirsta nav arī nauda – deputāti aicina Lielbritāniju pildīt visas savas finanšu saistības pret Eiropu – tās varētu sasniegt pat 60 miljardus eiro. Savu nostāju parlamentārieši pamato ar faktu, ka saskaņā ar Eiropas Savienības pamatlīgumiem parlamenta sūtība ir aizstāvēt Eiropas pilsoņu nevis atsevišķo valstu vai valdību intereses.

“Vairāk nekā piecus miljonus cilvēku “Brexit” ietekmēs vistiešākajā veidā. Tie būs Eiropieši, kas dzīvo Lielbritānijā un briti Eiropā. Es katru dienu no viņiem saņemu e-pastus, kas salauztu jūsu sirdis. Viņi ir patiesi nobijušies un mums viņi ir jāaizstāv, teic Eiropas parlamenta deputāts Alins Smits.

Viņš norāda – ja tādēļ Eiropas parlaments sarunās kļūsr par slikto policistu – lai tā būtu. Jāpiebilst gan, ka Smits pārstāv Skotu Nacionālo partiju, kuras mērķis ir Skotijas neatkarība. Tādēļ arī viņš var uzstāt uz stingriem “Brexit” nosacījumiem. Tikmēr Lielbritānijā valdošās Konservatīvās partijas Eiroparlamenta delegācijas līderis Saids Kamals asi kritizē parlamenta nostāju.

“Parlamentam nevajadzētu vilkt sarkanās līnijas. Manuprāt, tādā veidā tikai tiek vājināta Eiropas komisijas nozīmētā sarunvedēja un Eiropadomē ietilpstošo 27 valdību pozīcijas, jo Eiropai šajās sarunās būtu jārunā vienā balsī,” saka Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētājs Eiropas parlamentā Saijids Kamals.

Arī virkne Latvijas eiroparlamentāriešu nepiekrīt, ka parlamentam vajadzētu būt tik skarbam attiecībā pret Lielbritāniju. Piemēram, Roberts Zīle, kurš darbojas vienā politiskajā grupā ar britu Konservatīvo partiju, atgādina – Latvijas interesēs nav ar britiem strīdēties.

“Lielbritānija lielā mērā nosaka drošību Baltijas reģionā. Viņi vienmēr bijuši aktīvi, nekad nav nēsājuši rozā brilles attiecībās ar Kremli. Un skaidrs, ka viņu karavīru dislokācija Igaunijā ir ārkārtīgi zīmīga šajā situācijā,” norāda Zīle.

Sandra Kalniete gan aicina nepārvērtēt Eiroparlamenta stingrās nostājas nozīmi “Brexit” sarunās. Kaut parlamentam tik tiešām pieder veto tiesības pār galīgo vienošanos, pašas sarunas vadīs Eiropas Komisija un Padome, bet parlaments tās drīkstēs vērot tikai no malas. Tādēļ deputātu skarbā retorika tā arī jāvērtē – kā retorika.

“Es gribētu teikt skatītājiem, lai viņi pārāk neaizraujas ar tiem skaistajiem politiskās retorikas seansiem, kas pašlaik notiek starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju. It īpaši individuālu politiķu līmenī. Tur katrs tā mēģina sevi parādīt kā Holivudas aktieri,” skaidro Kalnite.

Jāpiebilst – lielākā daļa politiķu un vērotāju izslēdz iespēju, ka “Brexit” sarunvedējiem nepildot Eiroparlamenta prasības, tas tik tiešām varētu izgāzt divus gadus tapināto vienošanos. Tomēr citi atgādina – sarunu procesam jānoslēdzas 2019. gada sākumā. Tātad tikai dažus mēnešus pirms nākamajām Eiroparlamenta vēlēšanām. Un tas dažu labu deputātu var vest kārdinājumā spodrināt sev mundieri izgāžot vienošanos, par kuru jau tagad skaidrs, ka tā būs ļoti nepopulāra.

Latvijas Eiroparlamentārietis Artis Pabriks gan paredz, ka šis scenārijs nepiepildīsies, jo ar divu gadu termiņu sarunām vienkārši nebūs gana. Bez visiem ģeopolitiskajiem jautājumiem, kā Skotijas, Ziemeļīrijas un pat Gibraltāra piederība, sarunās būs jāspēj atrisināt arī pats mūžīgākais – naudas – jautājums.

“Lielbritānijas saistības Eiropas Savienībā, kas mērāmas patreiz ir starp nulli un 60 miljardiem. Nu – kur mēs vienosimies, tas ir liels jautājums,” teic Pabriks.

Jāatgādina, ka juridiski Brexit vienošanās būs starpvalstu līgums starp Eiropu un Lielbritāniju. Un Eiropas Parlaments vienu šādu līgumu jau ir nogalinājis. 2012. gadā tas uzlika veto nepopulārajam viltošanas novēršanas tirdznieības nolīgumam jeb ACTA, tādējādi izjaucot vairākus gadus ilgušas starpvalstu sarunas.

Lasi vēl