Eiropas Komisija tuvākajā laikā plāno paplašināt pret Krieviju noteiktās sankcijas

102 komentāri

Krievija nebūtu gatava paspiest Eiropas Savienības (ES) pastiepto roku, tāpēc Vācijas un Francijas ierosinājums atjaunot ES un Krievijas samitus, nav vietā. Šādu uzskatu pauž mūsu uzrunāto Eiropas Parlamenta deputātu vairums. Eiropas Komisija tikmēr jau tuvākajā laikā gatavojas pieņemt papildu sankcijas pret Krieviju, stāsta TV3 Ziņas.

Eiropas Savienības amatpersonas šonedēļ Strasbūrā pieņemtajā rezolūcijā pauž nopietnas bažas par to, ka Krievija prezidenta Vladimira Putina vadībā turpina piekopt revizionisma, militārisma un agresijas politiku.

Uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka tuvākajā laikā spēkā stāsies sankcijas, kas vērstas pret Krievijas finanšu, enerģētikas un aizsardzības nozari: ”Runājot par Krieviju, mēs esam vienotā pozīcijā pret šo valsti. Mēs esam neskaitāmas reizes aicinājuši ievērot Minskas vienošanos un, tāpat kā iepriekš, Eiropas Savienība vērsīsies pret jebkādām Krievijas neleģitīmam darbībām. Eiropadomē mēs lēmām par turpmākām sankcijām, kas stāsies spēkā jau tuvākajā laikā.”

Eiropas Parlamentā asi kritizē arī Vācijas kancleres un Francijas prezidenta rosinājumu atjaunot Eiropas Savienības un Krievijas samitus, kas iesaldēti kopš 2014.gada. Arī Vācijas parlamentārieši uzsver, ka Krievija jau kopš 2014. gada Krimas okupācijas skaidri apliecina, ka nevēlas nekādu dialogu ar Eiropu.

”Mums ir jāsūta skaidrs signāls Putina kungam, ka mēs neakceptējām šo agresīvo politiku. Krievija nevēlas mainīt savu uzvedību un es nevēlos redzēt, ka Eiropa organizē kādu tikšanos ar Putina kungu. Es domāju, ka šī sankciju pakete, ko tuvākajā laikā pieņemsim, ne tikai pret personām, bet arī pret finanšu sektoru, ir skaidrs signāls Krievijai, ka par agresiju ir jāmaksā,” savu nostāju pauž Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Mihaels Galers.

Arī runājot par Ukrainu, Eiropas amatpersonas uzsver, ka Krievijai nav tiesību lemt par citām valstīm. Ja Ukraina vēlas doties Rietumu virzienā, tad tā ir Ukrainas, ne Maskavas griba.

Tikmēr kādreizējais Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus uzsver, ka starptautiska mēroga apdraudējumu rada arī notiekošais Baltkrievijā. Ņemot vērā, ka Lukašenko režīmam bez Putina atbalsta, būtu grūti eksistēt, pastāv bažas, ka Baltkrievijas un Krievijas integrācijas tendences tikai pieaugs, kas savukārt var palielināt Maskavas militāro un politisko ietekmi, jo īpaši Baltijas reģionā: ”Vienīgais iemesls, kāpēc Lukašenko ir iespēja turpināt pastrādāt iekšpolitiskos un starptautiskos noziegumus, ir tāpēc, ka viņam ir Putina atbalsts. Atbalsts it visā. Mēs redzam, ka Lukašenko un Putins piekopj vienu politiku. Redzam, ka tuvojoties velēšanām Krievijā, viņš kļūst atkal agresīvāks un nepieļauj nekādu opozīcijas iespēju piedalīties šajās vēlēšanās.”

Vienlaikus gan parlamentā neslēpj, ka Eiropas Savienības dalībvalstu nostāja Krievijas jautājumā nemaz nav tik vienota, un tas arī ir lielākais izaicinājums. Atsevišķas dalībvalstis ekonomisku un politisku interešu vadītas, tomēr cenšas saglabāt ciešas attiecības ar Maskavu.

”Putina Krievija skaidrs, ka nav Eiropas Savienības draugs. Problēma ir tajā, ka mums joprojām ir pārsteidzoši spēcīgas saites ar Krieviju, piemēram ja runājam par ”Nord stream 2”, kas ir tapis neskatoties uz visiem uzbrukumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem, kas ir notikuši Putina vadībā. Ir valstis, kurās uzskata, ka mēs nevaram būt stratēģiski neatkarīgi no Krievijas un ieņem piesardzīgu nostāju Krievijas jautājumā. Tā tam nevajadzētu būt,” pārliecināta ir Eiropas Parlamenta deputāte no Ungārijas Katalina Ceha.

Jāatgādina, ka Eiropas Savienības līderi jūnija beigās notikušajā Eiropadomē noraidīja Vācijas un Francijas ierosinājumu atjaunot savienības un Krievijas samitus. Vienlaikus uzdodot Augstajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam un Eiropas Komisijai nākt klajā ar priekšlikumiem papildu ierobežojošiem pasākumiem, tostarp ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju.

102 komentāri