EDSO speciālā novērošanas misija regulāri ziņo par pieaugošu uguns pārtraukšanas pārkāpumu skaitu Ukrainas-Krievijas konflikta zonā

2 komentāri
EDSO speciālā novērošanas misija regulāri ziņo par pieaugošu uguns pārtraukšanas pārkāpumu skaitu Ukrainas-Krievijas konflikta zonā
AFP/SCANPIX

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) speciālā novērošanas misija regulāri ziņo par pieaugošu uguns pārtraukšanas pārkāpumu skaitu Ukrainas-Krievijas konflikta zonā un par apšaudes intensitātes palielināšanos, 21.aprīlī Saeimas Ārlietu komisijas sēdē deputātiem norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Viņa uzsvēra, ka situācija pie Ukrainas-Krievijas robežas un abu valstu konflikta zonā saglabājas izteikti saspringta. Tāpat ĀM parlamentārā sekretāre akcentēja, ka arī Ukrainas puse neizslēdz situācijas iespējamu tālāku eskalāciju un uzrunā pasaules, jo īpaši Eiropas līderus, lai ne tikai pievērstu uzmanību situācijai, bet arī lūdzot atbalstu.

Kalniņa-Lukaševica vērsa uzmanību, ka Krievija turpina bruņoto spēku mobilizāciju netālu no Ukrainas-Krievijas robežas, kā arī okupētājā Krimas pussalā. Pēc viņas paustā, patlaban tiek minēti atšķirīgs tur lokalizēto Krievijas militārpersonu skaits, piemēram, Ukrainas ārlietu ministrs otrdien minējis, ka runa ir par 140 000 Krievijas militārpersonām.

“Šis skaitlis ir liels un pieaugošs. Šāda spēku koncentrācija ir pretrunā ar EDSO Vīnes dokumentā noteiktajiem pienākumiem. Turklāt Krievija savus karaspēka pārvietošanas motīvus joprojām nav izskaidrojusi. Krievija arīdzan atteicās piedalīties Ukrainas sasauktajās konsultācijās EDSO formātā, kas bija paredzētas 10.aprīlī,” pauda ĀM parlamentārā sekretāre.

Viņas ieskatā, nesen izskanējušie Krievijas paziņojumi par kuģošanas ierobežojumiem Melnajā un Azovas jūrā ir vēl viens spilgts piemērs Krievijas destabilizējošai rīcībai attiecībā pret Ukrainu. Tāpat Kalniņa-Lukaševica deputātiem norādīja, ka 19.aprīlī notika Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes video sanāksme, kur tika pārrunāta drošības situācija Ukrainā. ES pauda stingru atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī pauda nosodījumu Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanai pie Ukrainas robežas.

ĀM parlamentārā sekretāre pavēstīja, ka pēc ES Ārlietu padomes, ES publiski paziņoja, ka tā augustu vērtē Ukrainas izvērto reakciju uz Krievijas provokācijām, kā arī nosodīja Krievijas agresīvās darbības pie Ukrainas robežām. Turklāt ES ārlietu ministru sanāksmē piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs, kurš ar Eiropas kolēģiem diskutēja un izklāstīja informāciju par situācijas saasināšanos, kāda tā patlaban ir vērojama.

Kalniņa-Lukaševica arī atgādināja, ka pagājušajā nedēļā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) kopā ar ārlietu ministriem no Igaunijas un Lietuvas apmeklēja Kijevu, lai ne tikai tiktos ar valsts augstākajām amatpersonām un iepazītu situāciju padziļinātāki, bet arī ar savu klātbūtni paustu atbalstu Ukrainai.

ĀM parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka sarunās ar ES un NATO Latvija norāda uz nepieciešamību sūtīt Krievijai stingrus vēstījumus, aicinot novērst situācijas saasināšanos un arī brīdināt Krieviju par nopietnām sekām iespējamās militārās agresijas gadījumā pret Ukrainu.

“Latvijas politiku attiecībā uz Krieviju ir svarīgi koordinēt ar mūsu transatlantiskajiem partneriem, kas arī tiek veikts. Tikai starptautiska spiediena rezultātā būs iespējams panākt to, lai Krievija izpilda tās saistības, ko tā apņēmās, parakstot Minskas vienošanos,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka pagājušajā nedēļā arī Saeimas Eiropas lietu komisijā tika apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija par Ukrainu, kur detalizēti ir apskatīta pašreizējā situācija, kā arī vēlreiz uzsvērts Latvijas atbalsts Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās. ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Latvija pilnībā atbalsta un stiprina ES un NATO politiku saistībā ar Krimas nelikumīgo aneksiju.

Runājot par Ukrainas iniciēto Krimas platformu, Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka Ukrainas valdība paziņoja par platformas izveidi 2020.gada oktobrī, iezīmējot vairākus mērķus, piemēram, konsolidēt Krimas neatzīšanas politiku, nodrošināt visaptverošu sankciju ieviešanas monitorēšanu. Tāpat no Ukrainas puses uzsvērts, ka viens no mērķiem ir mazināt Krievijas īstenoto Krimas pussalas militarizāciju.

Ukraina kā mērķus minējusi arī brīvas kustības nodrošināšanu jūras koridoros, cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu, starptautisko tiesību uzraudzību. Tāpat fokuss vērsts arī uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, videi radīto draudu novēršana, kas saistīta ar situāciju okupētajā Krimā.

“Ukrainai ir svarīga tās ekonomikai nodarīto zaudējumu un ekonomisko seku mazināšana, kas saistītas ar Krievijas rīcību. Paredzēts, ka šī platforma būs kā forums vairākos līmeņos – gan valstu vadītāju, ārlietu un aizsardzības ministru līmenī. Tāpat tiek minēta arī starpparlamentārā dimensija un ekspertu līmeņa sadarbība. Pašlaik ir zināms, ka Ukraina plāno organizēt valsts līderu samitu 23.augustā Kijevā,” sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Viņa norādīja, ka 23.augusta samits būs kā pirmais lielākais Krimas platformas pasākums, kura mērķis ir piesaistīt rietumu pasaules valstu līderus, fokusējoties uz Ukrainas izvirzītajiem mērķiem. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Latvija atbalsta šādu Ukrainas iniciatīvu un pozitīvi raugās uz dalību Krimas platformas formātā. Paredzēts, ka arī Latvija būs pārstāvēta 23.augusta samitā.