Džonsons nāk klajā ar pēdējo “Brexit” vienošanās plānu

2 komentāri

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons trešdien nācis klajā ar jaunu “Brexit” vienošanās plānu, ko nosaucis par pēdējo un vienīgo, un to jau ceturtdien iesniegs Briselei.

Ja to neapsvērs un noraidīs, tad Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību (ES) 31. oktobrī bez vienošanās, kam var sekot milzu haoss, starptautiskās tirdzniecības apgrūtinājumi un dažādas ikdienas problēmsituācijas mūsu tautiešiem Lielbritānijā.

“Brexit” vienošanās jaunāko un galējo piedāvājumu teju kā ultimātu Briselei britu premjers Boriss Džonsons trešdien paziņoja Anglijas pilsētā Mančestrā notiekošajā valdošās Konservatīvās partijas kongresā. Tā notiek paaugstinātas drošības apstākļos, un plašu teritoriju iejož žogs, pilsētā vērienīga policijas klātbūtne un drošības pasākumi. Bijušas bažas, ka “Brexit” pretinieki varētu veikt demonstrācijas.

Konservatīvās partijas kongresa sauklis – “Brexit” ir jāīsteno – premjera vārdiem nozīmē, – lai vai kas, bet Lielbritānija pametīs ES 31. oktobrī, un nekādi jauni pagarinājumi Briselei vairs netiks lūgti.

“Pēc trīs ar pus gadiem, cilvēki jau sāk justies, ka viņus muļķo, un valstī ir spēki, kas nevēlas īstenot “Brexit”. Ja mēs to pieļautu, tad tas būtu trieciens ticībai demokrātijai. Īstenosim “Brexit” 31. oktobrī, paveiksim to daudzo iespēju vārdā, kas pēc tam radīsies, ne tikai atgūstot kontroli pār mūsu naudu, robežām un likumiem, bet regulēt to citādāk un labāk. Būsim lepni, neatkarīgi un brīvās tirdzniecības globālie čempioni. “Brexit” ir jāpaveic. Vilcināšanās ir bezjēdzīga un tā dārgi maksā,” norādīja Džonsons.

Foto: ULDIS ĀBOLIŅŠ, LNT ZIŅAS

Kā zināms, “Brexit” lielākais klupšanas akmens līdz šim bija attiecību regulēšana starp Ziemeļīriju kā Apvienotās Karalistes daļu un Īrijas Republiku kā ES. Premjers Boriss Džonsons piedāvā Ziemeļīriju līdz 2025. gadam selektīvā veidā atstāt piesaistītu ES vienotajam tirgum par pārtikas apriti un lauksaimniecību, taču Ziemeļīrija vairs nebūs muitas savienībā.

Kā risināt preču muitošanu?

Premjera piedāvājumā praksē tie nebūs robežkontroles punkti, bet gan specializētie muitas centri piecu līdz 10 kilometru attālumā no faktiskās robežas; muitas tarifus varēšot samaksāt iepriekš, bet daļā gadījumu tas jau notiks preču ražotnēs vienā vai otrā pusē. Pēc 2025. gada Ziemeļīrijas Asambleja varēšot pati izvēlēties – turpināt palikt ES vienotajā tirgū vai sekot pārējās Apvienotās Karalistes noteikumiem.

Jauno plānu premjers Boriss Džonsons sauc par godīgu un saprātīgu kompromisu. Ja Brisele noraidīs jauno piedāvājumu, tad vienīgā alternatīva – izstāšanās no ES bez vienošanās, liekot saprast, ka Brisele tad būs atbildīga par finanšu tirgus satricināšanu un šoka viļņiem globālai ekonomikai ar neparedzamām sekām.

“Vai mēs vēlamies tērēt kārtējos miljardus britu mārciņu kā ES dalībmaksu, vai tomēr labāk šo naudu ieguldīt nacionālajā veselības sistēmā? Īstenojam “Brexit”. Beidzot noticam sev un tam, ko spējam,” teica Džonsons.

Savukārt britu iekšlietu ministre Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā skaidri pateikusi – pēc jebkāda veida “Brexit” tiks izbeigta darbaspēka brīva kustība no ES, tātad – arī no Latvijas. Jaunā imigrācijas politika būšot pēc Austrālijas modeļa – stingra un balstīta uz punktu sistēmu ar mērķi piesaistīt vairumā tikai augsti izglītotos un profesionāļus.

Tas nozīmētu, ka pēc “Brexit” latvieši vairs nedrīkstēs ierasties uz labu laimi un meklēt darbu mazkvalificētajās pozīcijās. Līdz ar to ideja ir skaidra – tie, kuri vēlas vēl brīvi emigrēt darba meklējumos uz Lielbritāniju, laiks ir palicis pavisam maz. Vai dzīvot, strādāt un saņemt publiskos pakalpojumus bez apgrūtinājumiem un ierobežojumiem kā līdz šim tiešām atskaites punkts būs 31. oktobris vai pārejas perioda 2021. gads, nav zināms.

Šeit vēlreiz ir svarīgi uzsvērt mūsu tautiešiem Lielbritānijā, ka ir pienācis brīdis beidzot sākt pieteikties jaunajam pastāvīgajam statusam jeb settled status. Latvijas ārlietu ministru satrauc, ka tikai 30% latviešu Lielbritānijā tam ir pieteikušies.

2 komentāri