Dzimuma maiņa bērniem – Norvēģijā to atļauj likums

0 Komentāru
Dzimuma maiņa bērniem – Norvēģijā to atļauj likums

Norvēģija ir kļuvusi par otro valsti pasaulē, kas ar likumu atļāvusi pašidentificēties jeb sev noteikt dzimumu arī bērniem, ja tam piekrīt viņa vecāki. Šādu iespēju izmantojuši jau vairāk nekā 250 pieaugušie, kā arī deviņi bērni, kas jūtas piedzimuši nepareizajā bioloģiskajā ķermenī. Norvēģijas sabiedrībā pret šo likumu nav bijušas asas iebildes, to drīzāk dēvē par izrāvienu cilvēktiesību jomā.

No Adriana par Annu

Fjordu ieskautā, Norvēģijas rietumu pilsētiņā Haugesundā, dzīvo desmitgadīgā Anna ar savu ģimeni. Raugoties uz blondajām cirtām un sejas vaibstiem, reti, kurš varētu iedomāties, ka mazā meitene piedzimusi kā zēns. Tiesa, zēna ādā viņa nekad nav jutusies kā savējā.

Anna

Kad es biju maziņa, man patika ģērbties princešu kleitās un spēlēties ar lellēm. Man šķiet, ka visu šo laiku esmu bijusi meitene.

Vecajā pasē Annu vēl sauca Adrians. Taču kopš jūlija, kad Norvēģijā spēkā stājās likums, kas bērniem no sešu gadu vecuma ar vecāku piekrišanu ļauj oficiāli mainīt dzimumu arī dokumentos, Anna ar nepacietību gaida savu jauno pasi.

Anna
Šajā pasē esmu meitene, man ir gari mati, meitenīgs apģērbs, un mans vārds ir Anna, bet te vēl palicis burts M, kas nozīmē, vīrietis. Pēc dažām nedēļām man būs jauna pase un tur būs rakstīts burts F. Tas būs lieliski!

Anna ir viena no deviņiem bērniem Norvēģijā, kas jau izmantojuši likumā doto iespēju pašiem deklarēt savu dzimumu. Viņas vecāki to atbalstījuši.

Sīri Maidže
Annas mamma
Es domāju, ka tas ir skaisti, ka Norvēģija beidzot atzīst viņu par meiteni. Par meiteni, kādu viņa pati sevi sajūt.

Ģērbties kā meitene un audzēt garus matus Anna sāka pirms trim gadiem, skolā piedzīvojot nepatīkamus brīžus.

Anna
Iepriekšējā skolā, kur mācījos, man bieži prasīja – tu esi zēns vai meitene? Tas mani darīja bēdīgu. Es bieži negribēju iet uz skolu. Tagad esmu daudz priecīgāka, jo man vairs tādus jautājumus neuzdod. Man patiesībā nepietrūkst Adrians, jo es visu laiku gribu būt Anna. Es esmu meitene un nevēlos vairs būt zēns.

Dzimumu mainīt nu ir daudz vieglāk

Likums, ko ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma Norvēģijas parlaments, krietni atvieglo procedūru, kādā cilvēks dzimumu var oficiāli mainīt. Ja iepriekš tas aizņēma vairākus gadus, tad tagad to var izdarīt, aizpildot veidlapu internetā.

Bents Hoijs
Norvēģijas veselības ministrs
Var rasties jautājums – vai tas ir nepieciešams? Bet, šo lēmumu izskaidrojot, vairums norvēģu atzīst, ka tā tam ir jābūt. Mums ir bijuši daudzi smagi stāsti, rādīti arī televīzijas raidījumos, kur cilvēki pārdzīvo par savu dzimumu. Es domāju, ka tas daudziem atvēra acis un ļāva spert šo lielo soli uz priekšu.

Norvēģija ir viena no liberālākajam valstīm pasaulē, kas ne tikai aizstāv, bet arī aktīvi virza geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu tiesību paplašināšanu. Jaunais likums pat tiek saukts par izrāvienu cilvēktiesību jomā.

Ēriks Engrebestens
Norvēģijas seksuālās un dzimumu daudzveidību organizācijas jurists

Šajā likumā pats svarīgākais ir fakts, kas tas atzīst, ka dzimums ir jautājums par identitāti un cilvēkam ir iespēja deklarēt, kas par dzimumu viņš ir. Un tas ir milzīgs vecā likuma uzlabojums! Norvēģija ir viena no četrām valstīm, kurā pastāv šāds – oficiāls dzimuma atzīšanas likums, līdzīgi kā, piemēram, likums par tiesībām uz zemi.

Likumdošanas iespēju, mainīt dzimumu, kopumā izmantojuši 250 norvēģu. Kā galveno plusu uzsverot to, ka vairs nav nepieciešama ilgstoša zāļu lietošana un medicīniska iejaukšanās, lai no sievietes kļūtu par vīrieti un otrādi.

Kristīne Jentofta, 28 gadus vecā transpersona
Pirms tam cilvēkam bija astoņus gadus jālieto hormonu terapija un tad, lai oficiāli tiktu atzīts tavs dzimums, bija jāveic kastrācija vai sterilizācija. Bet es negribu, lai valdība iejaucas tajā, ko daru ar savu ķermeni un savām ģenitālijām. Tam ir jābūt tikai manā ziņā.

Nav zināms, kādas sekas likums radīs

Pret dzimummaiņas likumu iebilda baznīcas. Šaubas bijušas arī par to, vai vienkāršotā iespēja dokumentos mainīt dzimumu, netiks izmantota ļaunprātīgi.

Maikls Bjerkels
Harija Bendžamina resursu centra jurists
Mēs neesam pret likumu, bet mēs uzskatām, ka ir daudz neatbildētu jautājumu. Būtu gribējies, lai šis likums ir labāk pārdomāts, taču ir redzams, ka nav novērtētas visas iespējamās sekas, ko tas var radīt.

Likumīga pašidentificēšanās iespēja nepilngadīgām personām bez Norvēģijas pastāv vēl arī Maltā.

Video

0 Komentāru