Daļa Gērnsijā dzīvojošo latviešu nesaņem tur nopelnītās pensijas; drīz tas varētu mainīties

6 komentāri

Gērnsija ir Apvienotajai Karalistei piederoša sala, kurai tomēr ir sava, citāda ikdiena. Tā kā Gērnsija nav un nekad nav bijusi Eiropas Savienībā, mūsu tautiešiem ir problēmas ar Gērnsijas pensijas nesaņemšanu un darba stāža zaudēšanu. Nauda ir šodien un tagad, bet neveidojas nākotnes pensijas uzkrājums.

Šī problēma emigrācijā Gērnsijā dzīvojošajiem latviešiem un arī tiem, kuri reiz tur strādājuši, pavisam drīz varētu būt atrisināta.

Gērnsija ir sala Lamanša šaurumā. Šobrīd te dzīvo un strādā 1500 latviešu.

Gērnsija ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums, taču ar savu parlamentu un valdību, atšķirīgākiem likumiem. Tā kā Gērnsija nav Eiropas Savienības dalībvalsts un tādēļ uz to neattiecas regula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju, tad ļoti lielai daļai Gērnsijas latviešu ir problēmas ar pensijas nesaņemšanu un darba stāža uzskaiti.

Sandra Horna emigrēja uz Gērnsiju pirms 14 gadiem un galvaspilsētā Sentpītersportā izveidojusi savu šūšanas un apģērbu labošanas darbnīcu. Bizness iet no rokas. Viņa no pirmspensijas vecuma latviešiem ikdienā dzird bažas, skaidro, – lai Gērnsijā saņemtu valsts pensiju, te obligāti ir jānostrādā deviņi gadi: “Man, piemēram, kolēģe aizbrauca atpakaļ uz mājām, viņa te bija nostrādājusi septiņus gadus, viņai nepienākas nekas. Kaut gan viņa ir maksājusi. Tas neiet nevienā tavā stāžā iekšā. Tātad tu te biji septiņus gadus, uz redzēšanos, aizbrauc uz Latviju, tas nekur neiet.”

Sanāk, – Gērnsija aplaupījusi vecumdienas. Daudzi nostrādātie gadi emigrācijā, saprotams, nepelnīja pensiju arī Latvijā.

“Ļoti smagi iet un galīgi nekā. Visiem, kam ir 50 vai 60 gadu, viņiem visiem tas interesē. Uzpeld sociālajos tīklos tas jautājums – es braukšu projām, ko man darīt,” teic Sandra Horna.

Gērnsijas latviešu sociālo neaizsargātību Latvijas Ārlietu ministrija un Labklājības ministrija risina kopš 2014. gada, aicinot Gērnsiju noslēgt divpusējo līgumu sociālās drošības jomā.

Kā TV3 Ziņām stāsta Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže, Apvienotā Karaliste ir devusi atļauju Gērnsijai parakstīt līgumu ar Latviju: “Šobrīd līgums ir saskaņots. Tiek skaņots starp mūsu iestādēm, un Gērnsija savā pusē saskaņo. Paredzam, ka dažu mēnešu laikā tas tiks parakstīts, un tad, cerams, stāsies spēkā ļoti ātri.”

Līgums ar Gērnsiju arī nozīmētu, ka tie, kas jau ir atgriezušies Latvijā, bet iepriekš veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas Gērnsijā, varēs Latvijā saņemt vecuma pensiju no Gērnsijas. Līgums ļaus arī summēt apdrošināšanas periodus tiesību noteikšanai uz vecuma pensiju. Tas nozīmē, ja katrā no valstīm individuāli personai vēl nerodas tiesības uz vecuma pensiju, tad būs iespēja abās valstīs uzkrātos periodus summēt kopā. Gērnsija un Latvija vecuma pensiju maksātu proporcionāli veiktajām iemaksām.

“Par to posmu, ko viņi tur ir dzīvojuši un strādājuši, pat ja tie nav deviņi vai desmit gadi, bet īsāks periods, arī par to posmu varēs retroaktīvi saņemt pensijas,” norāda Latvijas vēstniece.

Līdzko līgums ar Gērnsiju stāsies spēkā, Latvijas Ārlietu ministrija to publiski izziņos, lai tautieši var sākt kārtot dokumentus un parūpēties par vecumdienām. Ar nepacietību to gaida arī Sandra, kura nolēmusi atgriezties Latvijā. Remigrācijas pirmais uzdevums jau izpildīts – Latvijā nopirkts īpašums. “Es esmu sevi šeit izsmēlusi. Esmu piekususi,” viņa saka.