Covid-19 “uzliek uz pauzes” pasaules ekonomiku

4 komentāri

Kā milzu putni sastumti vienuviet bez iespējas lidot. Šāda aina šobrīd paveras lidostās gandrīz visā pasaulē. Starptautiskie pasažieru reisi atcelti līdz aprīļa vidum ar lielu varbūtību, ka dīkstāves laiks būs jāpagarina. Aviobizness Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ cietis visstraujāk. Martā jau atbrīvoti tūkstošiem darbinieku.

Somija, ko attīstības ziņā sauc par Eiropas Japānu, lielus ieņēmumus gūst no tūrisma. Vīrusa uzliesmojums sākās Ķīnā, ”Finnair” lidojumu vienā no populārākajiem galamērķiem. Tāpēc somu nacionālā lidsabiedrība zaudējumus cieta viena no pirmajām. Tāpat kā Latvija, arī Somija šobrīd glābj savu nacionālo aviokompāniju un iegulda ”Finnair” 600 miljonus eiro.

Taču lidojumu apstāšanās dēļ bankrots draud arī citiem tūrismā iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Jānis Ķirpītis jau ilgāku laiku dzīvo un strādā Ziemeļvalstī. Viņš stāsta, ka Lapzemi šai laikā ierasti apceļo tūristi no Āzijas, kas brauc apbrīnot ziemeļblāzmas un šīs Ziemeļvalsts sniega daudzumu. Tagad Ziemassvētku vecīša mītnes zemē valda tukšums un neziņa.

“No “Finnair” uzreiz izriet Somijas tūrisma joma. Februāris, marts tradicionāli ir vispilnākā sezona Somijas Lapzemē. Un Somija daudzus gadus strādājusi tieši uz mērķa grupām, kas ir Korejas tūristi, Singapūras tūristi, Japānas tūristi. Tā lejupslīde sākās jau no “Thomas Cook” bankrota, kas bija rudenī. Tagad ir pilnīgs “lockdown”. Ir totāls bankrots gan visām naktsmītnēm, gan mazajām tūrisma aģentūrām, gan visam Ziemeļlapzemes reģionam kopumā. Viss ir pilnīgi apstājies,” stāsta Somijā dzīvojošais latvietis.

Kamēr Zviedrijā vēl bija atvērti slēpošanas kūrorti, skolas un atpūtas vietas, Somijā liels skaits biznesu tika slēgts, lai palēninātu saslimšanas gaitu. Pagaidām tas ir atmaksājies tiktāl, ka Somijai ir 10 reizes mazāks Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits nekā Zviedrijā. Taču vēl neviens nevar pateikt, cik lieli būs zaudējumi Somijas ekonomikai.

“Aizvērtas ir visas pakalpojumu jomas. Frizieri, skaistumkopšana, sporta klubi, jogas studijas, tas viss ir beidzies. Tāpat arī iekšējā pasažieru pārvadāšana, vilcieni, visi autobusi, tur tie reisi par 70-80% ir apstājušies. Valsts dzelzceļa kompānija arī atlaidusi simtiem cilvēku. Reklāmas jomā ir būtisks kritums, tā uzreiz sajuta ietekmi, kā samazinājās tirdzniecība. Arī privātajiem medijiem ir problēmas. Ļoti daudz klikšķu, daudz skatījumu, bet reklāma iekšā nenāk,” teic Jānis Ķirpītis.

Somija ir atradusi 15 miljardus ekonomikas sildīšanai. Jau trešdaļa miljona somu atbrīvoti no darba uz laiku. Viņi saņems dīkstāves pabalstu. Vienu pabalsta summu nav iespējams noteikt, jo Somijā visu rēķina proporcionāli progresīvi. Taču īpaši padomāts, lai savu nodarbošanos nepamet radošie cilvēki, Somu brīvmāksliniekus un pašnodarbinātos atbalstīs ar 700 eiro mēnesī.

“Ir runa par “frīlanceriem” un visādiem pašnodarbinātajiem, ka viņiem varētu būt ap 30 līdz 35 eiro par darbadienu, ja ir runa par klasiskajiem darba ņēmējiem, tad tur viss tiks noteikts proporcionāli. Bet visi vēl tikai piesakās, un viss strauji notiek. Vakar arī bija kārtējā valdības ārkārtas sēde, kur tika pieņemts lēmums, ka slēgs visus restorānus un kafejnīcas līdz pat 31. maijam,” norāda Somijā dzīvojošais latvietis.

Attīstītajā Ziemeļvalstī dominē viedoklis, ka šī būs smagāka krīze, nekā Somija pārcieta pirms 50 gadiem. 1990. gadu sākumā, sabrūkot Padomju Savienībai, zuda arī galvenais somu eksporta tirgus. Vienu mācību no tiem laikiem attīstītā valsts ņemšot vērā – lai cik dziļa ir krīze, nekādā gadījumā nesamazināt izdevumus izglītībai.

Ir uzņēmējdarbības jomas, kam Covid-19 nevis nesis zaudējumus, bet ļāvis tikt pie neplānotiem ieņēmumiem.

Piemēram, Somijas mobilo telefonu spēļu izstrādātājs “Supercell”, kas jau tāpat gadā apgroza pusotru miljardu dolāru, patlaban gūst arvien jaunus pasūtījumus, jo cilvēki ir gatavi maksāt par spēļu uzlabojumiem krīzes laikā.

Pozitīvas izmaiņas vērojamas arī ātrās ēdināšanas un piegādes jomā. Lai gan uzņēmumā ”Maxima Latvija” pēdējās divās nedēļās darbu pārtraukuši 154 darbinieki, vienlaikus vairākkārt pieaudzis pieprasījums pēc produktu iegādes internetā. Darbu sākuši septiņdesmit jauni darbinieki šādu sūtījumu komplektēšanai un nogādāšanai līdz mājām.

Valdības lēmums slēgt tirdzniecības centru nedēļas nogalēs par 65% samazinājis pircēju skaitu “Maxima” veikalos. Pagaidām cilvēki retāk iepērkas apmeklējuma ierobežojumu dēļ, bet drīz patēriņš vēl kritīs, prognozē uzņēmumā.

Jānis Vanags
”Maxima” vadītājs krīzes organizācijai

“Mums ir būtiski zaudējumi kopumā. Bet vairāk par īstermiņu, mēs vairāk domājam, kā tiem vidēji 300 000 klientu dienā, kā viņi turpmāk varēs sevi apgādāt. Mēs jau tagad redzam, ļoti daudzi jau tagad ir zaudējuši darbu, un daudziem arvien grūtāk būs parūpēties par ģimeni. Divas lietas, ko mēs jau šobrīd esam varējuši darīt, – mēs esam pateikuši visiem ražotājiem, piegādātājiem, mēs skatīsimies, lai nebūtu cenu celšanas. Otrs – mēs valdībai ieteiksim samazināt PVN Latvijai raksturīgajiem produktiem kā piens, graudaugi, gaļas izstrādājumiem. Un trešā lieta, ko mēs kopā ar dienestiem darām, skatāmies, lai netiktu celta panika tirgū ar viltus ziņām un netiktu celta panika tādā ziņā, ka tiek celtas cenas ar spekulatīviem risinājumiem.”

Panikas izraisīšanās nav tikai paredzama cilvēku aizsargreakcija uz pandēmiju. Daži cilvēki krīzē saskata labu iespēju negodīgi nopelnīt.

Pētnieciskie žurnālisti no “Bellingcat” pārbaudīja kādu it kā Amsterdamā šā gada februāra pēdējā dienā filmētu video, kurā redzams, kā pūlis drūzmējas pie populāra pārtikas veikala ieejas. Šim klipam bija četri miljoni skatījumu. Un tas bija izplatīts ar skaidru mērķi – raisīt paniku un piespiest cilvēkus veidot nejēdzīgi lielus pārtikas krājumus pirms karantīnas.

Rūpīgi izpētot visas attēlā redzamās detaļas un salīdzinot ar satelītuzņēmumiem it kā norādītajās vietās, žurnālisti ātri secināja, ka patiesībai neatbilst ne vieta, ne laiks. Video uzņemts pirms gada, kad pasaulē vēl nekas nebija zināms par Covid-19.

Savukārt e-komercijas uzņēmums ”Amazon” no sūtījumiem izņēmis vairāk nekā vienu miljonu produktu, tostarp viltus zāles pret koronavīrusu, informē ziņu aģentūra “Reuters”. Tiesa gan, “Amazon” to izdarīja tikai pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācija bija mudinājusi tehnoloģiju gigantu nekavējoties apkarot dezinformācijas izplatību.

Saraksts ar izņemtajiem produktiem nav zināms, taču britu raidorganizācija BBC ziņo, ka daudzi produkti varbūt arī kalpo norādītajam mērķim, taču tiek pārdoti par nesamērīgi sadārdzinātām cenām. Lai gan maskas nav drošs aizsardzības līdzeklis pret Covid-19, tās ir jānēsā cilvēkiem ar slimības simptomiem, lai pasargātu citus.

50 maskas “Amazon” piedāvā nopirkt par 170 sterliņu mārciņām, kamēr tādas pašas maskas citviet nopērkamas par aptuveni 36 britu mārciņām. Tas ir gandrīz 5 reizes lētāk. Jebkurā gadījumā pat pati lētākā cena vienalga ir trīskārt lielāka, nekā par maskām tirgotāji prasīja šā gada sākumā.