Cer Latvijā izvietot jaundibināmu ES iestādi cīņai pret naudas atmazgāšanu

1 komentārs
Cer Latvijā izvietot jaundibināmu ES iestādi cīņai pret naudas atmazgāšanu
IMAGO IMAGES/SCANPIX

Eiropas Savienība (ES) iecerējusi izveidot jaunu iestādi, kas uzraudzītu cīņu pret naudas atmazgāšanu caur bloka valstu finanšu sistēmu, un par tiesībām jaundibināmo aģentūru izvietot pie sevis sagaidāma asa dalībvalstu konkurence, vēsta TV3 Ziņas.

Eiropas Savienībā plānots izveidoties jaunu iestādi cīņai pret naudas atmazgāšanu. Finanšu ministrija iecerējusi, ka tā varētu atrasties Rīgā.

Sekas cīņai pret naudas atmazgāšanu pēdējos gados esam redzējuši arī Latvijā. Uzskatāmākais piemērs  – nu jau likvidējamās “ABLV” bankas krahs un mūsu paglābšanās par matu tiesu no iekļūšanu “Moneyval” pelēkajā sarakstā.

Latvijai neiekļūt naudas atmazgātāju listē izdevās, pateicoties vērienīgai un skarbai nozares reformai – tā sauktais finanšu sektora kapitāla remonts. Pēdējos gados pie jomas sakārtošanas jau Eiropas Savienības līmenī strādā arī Briselē, un tagad ir jauns priekšlikums – veidot centralizētu uzraudzības iestādi cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Šī aģentūra koordinētu nacionālo iestāžu sadarbību un tieši uzraudzītu paaugstināta riska finanšu institūcijas.

Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja

“Šī aģentūra neaizstās to, ko dara nacionālās iestādes. Tā būs papildinoša tā, lai visā Eiropas līmenī tiktu šie nosacījumi piemēroti vienādi, lai nebūtu tā, ka vienā valstī ir viena veidā, bet citā valstī šie noteikumi tiek piemēroti atšķirīgi. Šī iestāde uzraudzīs šo procesu.”

Iecerēts, ka iestādē varētu strādāt 250 darbinieku, un tās budžets varētu būt 45 miljoni eiro. Lielāko daļu nepieciešamās naudas paredzēts iekasēt no uzraugāmajām finanšu institūcijām. Lai gan ciešāku sadarbību atbalsta, nozare pret finansēšanas modeli iebilst, uzsverot, ka jau veic šādus maksājumus nacionālajiem uzraugiem. Vienlaikus joprojām nav pārliecības par funkciju nedublēšanos.

Laima Letiņa, Finanšu nozares asociācijas padomniece

“Sagaidām, ka tā patiesā pievienotā vērtība tiešām parādās, nevis tas ir kārtējais slānis uzraudzībā papildus jau esošajiem.”

Vairākas valstis vēlētos šādu aģentūru izvietot pie sevis. Starp tādām valstīm kā Francija, Vācija un Itālija uz to pretendēt varētu arī Latvija.

Finanšu ministrija

“Uzņemt pie sevis Eiropas Savienības institūciju būtu liels pagodinājums un ilgtermiņā nozīmīgs pienesums ekonomikai. Prognozējams, ka no dalībvalstu vidus būs vairāki pretendenti. Ja valdība lems, ka esam gatavi piedāvāt konkurētspējīgu pieteikumu Eiropas Savienības centrālās uzraudzības iestādes uzņemšanai, publiski pieteiksim savu kandidatūru. Drīzumā ziņojumu par šo jautājumu plānots iesniegt izskatīšanai valdībā.”

No plašākiem komentāriem intervijā Finanšu ministrijas pārstāvji atteicās, norādot, ka konkurence starp valstīm solās būt liela un nav īstais laiks atklāt mūsu potenciālā piedāvājuma detaļas.

Sagaidāmajam starpvalstu sacensības sīvumam piekrīt arī Latvijas eiroparlamentārietis Roberts Zīle.

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts

“Kumoss, kurā faktiski vairāku valstu galvaspilsētas cīnīsies vai arī pilsētas, kas nav galvaspilsētas, bet ir finanšu centri, piemēram, Frankfurte.”

Finanšu ministrijas vēlmi pieteikties Zīle sauc par pareizu, taču pārāk lielas cerības par izdošanos nelolo.
Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts

“Ja ir vairāki simtu aģentūras darbinieku, tad visbiežāk šīs ģimenes un šie profesionāļi nevēlas pārcelties uz pilsētām, kas viņiem varbūt nedod to dzīves kvalitāti, ko viņi sagaida. Rīga nav slikta pilsēta, bez šaubām, bet Eiropas mērogā pieprasījums bieži vien ir par citām vietām.”

Ja visas institūcijas ieceri akceptēs, lēmums par aģentūras atrašanās vietu plānots līdz nākamā gada beigām un darbību tā sāktu 2023. gada sākumā.

1 komentārs