Britu ārlietu ministrs: Mēs esam ļoti pateicīgi par latviešu pienesumu Apvienotajā Karalistē

0 Komentāru

Aizvien straujāk tuvojas nākamā gada marts, kad Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību (ES), taču vienošanās par abu pušu attiecībām pēc šķiršanās joprojām nav panākta. Tas arī bija viens no galvenajiem sarunu tematiem britu ārlietu ministra vizītē Rīgā.

Apvienotās Karalistes jauno ārlietu ministru Džeremiju Hantu trešdien, 15. augustā, oficiāli sagaidīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība).

Hants šajā amatā ir vien aptuveni mēnesi. Viņš nomainīja pazīstamo britu politiķi Borisu Džonsonu, kurš izsenis zināms kā liels ES kritiķis.

Apvienotās Karalistes attiecības ar ES jau ilgstoši bijušas krietni vēsākās un atturīgākās nekā starp citām bloka dalībvalstīm. Tas kulminēja pirms diviem gadiem tā sauktajā “Brexit” referendumā, kad briti nolēma ES pamest.

Tieši Džonsonam bija uzticēts ārlietu ministra postenis “Brexit” valdībā, taču viņš amatu pameta, uzskatot, ka Apvienotā Karaliste sarunās pārāk piekāpjas ES.

Jaunā ministra Hanta retorika Rīgā jau bija krietni pielaidīgāka nekā viņa priekštecim. Ministrs aicināja uz draudzīgām turpmākām attiecībām un arī atzīmēja citu Eiropas valstu imigrantu pienesumu Apvienotajai Karalistei.

“Mēs esam ļoti pateicīgi par pienesumu, ko dod simts tūkstoši latviešu Apvienotajā Karalistē – daudzos mūsu ekonomikas un sabiedrības aspektos. Tāpēc mēs no šīm sarunām sagaidām dziļu un īpašu partnerību turpmāk. Mēs uzskatām, ka ir iespējams būt ne tikai jūsu kaimiņam, bet arī labākajam draugam,” norādīja Hants.

Tomēr starp Londonu un Briseli joprojām pastāv lielas domstarpības par jauno savstarpējās tirdzniecības kārtību un robežrežīmu starp Ziemeļīriju un Īriju.

Kādas būs bloka turpmākās ekonomiskās attiecības ar britiem, ir svarīgi arī mūsu uzņēmējiem. Pagājušajā gadā Apvienotā Karaliste bija septītais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris un ir nozīmīgs eksporta galamērķis mūsu kokrūpniecībai un metālapstādei.

“Manuprāt, es varu droši teikt mūsu abu vārdā, ka esam vienisprātis. Mums ir nepieciešama vienošanās starp ES un Lielbritāniju. Diemžēl ir dažādi strīdus jautājumi, un es vērtētu iespēju, ka vienošanās tiek noslēgta 50 uz 50,” norādīja Rinkēvičs.

Vienlaikus arī spriests par ģeopolitisko un drošības situāciju, kā arī sadarbību starp abu valstu mediju nozares regulatoriem, lai informatīvā kara apstākļos varētu sekmīgāk ierobežot propagandu.

0 Komentāru