Briest revolūcija globālajā nodokļu sistēmā

6 komentāri

Briest lielas pārmaiņas globālajā nodokļu sistēmā – vairāk nekā 100 valstis vienojušās par risinājumu, kā turpmāk iekasēt nodokļus no starptautiskajiem tehnoloģiju milžiem, un par vienādiem spēles noteikumiem, lai uzņēmumi neplūst uz zemo nodokļu zemēm, vēsta TV3 ziņas.

Vienošanās, lai valstis gūtu pienācīgus ieņēmumus no tādām kompānijām kā “Google”, “Facebook” un “Amazon”, ir tuvu.

Šomēnes Venēcijā uz tikšanos sanāca G20 finanšu ministri. Šajā G20 platformā ietilpst pasaules ekonomikas smagsvari – ASV, Eiropas Savienība, Krievija, Ķīna un citi. Iesaistīti vienojās par atbalstu vēsturiskam solim.

Globāla nodokļu reforma, kas attieksies uz tādām starptautiskām kompānijām kā “Google”, “Amazon”, “Facebook” un “Apple”. Mērķis gūt nodokļu ieņēmumus no tām un novērst to, ka valstis sacenšas par lielo uzņēmumu investīcijām, piedāvājot tiem pagalam zemas nodokļu likmes.

Jānis Taukačs, “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts

“Kaut kur 100 gadu iepriekš, kad šī nodokļu sistēma tapa, sistēmas tēvi īsti nevarēja par digitālo ekonomiku, ofšoriem un tādām problēma, kas šobrīd ir šīs diskusijas centrā, ko arī sabiedrība ir pacēlusi diezgan augstā līmenī par godīgu nodokļu piemērošanu valstīm un multinacionālajām kompānijām.”

Reformā divas daļas – pirmkārt, jauna kārtība, nosakot, ka kompānijas maksā nodokļus tajās valstīs, no kurām gūst ieņēmumus, kā arī minimāla uzņēmuma ienākuma nodokļa likme 15%. Reaģējot uz jaunajiem pavērsieniem, Eiropas Savienība nopauzējusi plānus par digitālā nodokļa ieviešanu.

“Mūsu prioritāte numur viens ir šī globālā vienošanās. Savu darbu pie digitālā nodokļa pagaidām esam apturējuši. Rudenī situāciju izvērtēsim no jauna, bet konkrēta datuma mums nav,” sacīja Eiropas Komisijas runasvīrs nodokļu jautājumos Daniels Ferijs.

Patlaban atbalstu reformai paudušas vairāk vairāk nekā 130 valstis, tai skaitā arī Latvija, vienlaikus uzstājot, lai minimālajam nodoklim būtu izņēmums attiecībā uz speciālajām ekonomiskajām zonām un brīvostām. Reforma kopumā ļaušot gūt papildu ienākumus budžetā no lielajām kompānijām, prognozēt tos gan vēl pāragri.

Mudrīte Grundule, finanšu ministra Jāņa Reira padomniece

“Šī ir fundamentāla starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma. Tā skar pašus nodokļu sistēmas pamatus, un šīs reformas ieviešana ir ļoti reāla.”

Tiesa gan, ne visas valstis Eiropas Savienībā noskaņotas tik optimistiski, un, ja blokā nebūs vienprātības, reformu ieviest nevarēs. Ungārija ar savu 9% nodokļa likmi piedāvājumu sauc par absurdu un investīcijas bremzējošu, pret arī Īrija, kuru mēdz uzskatīt par tā dēvēto nodokļu patvēruma valsti. Kas interesanti, neatbalsta arī Igaunija, iebilstot gan tikai pret reformas otro daļu, proti, minimālo nodokļa apmēru.

“Mūsu vienkāršā un efektīvā nodokļu sistēmā beigu beigās varētu kļūt par blakus upuri starptautiskajai nodokļu reformai. Mēs gan esam pārliecināti, ka tālākās diskusijas ļaus mums atrast kopīgu pozīciju ar mūsu starptautiskajiem partneriem,”  vērsa uzmanību “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts Jānis Taukačs.

Eiropas Komisija paudusi gatavību turpināt sarunas un pārliecināt šīs trīs valstis tuvākajos mēnešos – līdz oktobrim, kad jātiek galā ar atlikušajām tehniskajām detaļām un jāsaskaņo galīgā vienošanās. Vai jaunā sistēma atrisinās visas problēmas starptautiskajā nodokļu jomā un nesekos mēģinājumi to tik un tā apiet? Diez vai.

Iecerēts, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā 2023. gadā.

6 komentāri