“Brexit” vienošanās: Rinkēvičs piesardzīgs prognozēs par britu parlamenta balsojumu

2 komentāri

Briselē panāktā vienošanās Eiropas gaiteņos ir nākusi savā ziņā kā atvieglojums Eiropas līderiem. Jaunā vienošanās paredz abām pusēm izdevīgus nosacījumus – proti, gan Lielbritānijas, gan Eiropas Savienības pilsoņu tiesības saglabājas esošajā līmenī, arī uzņēmēji netiks pakļauti politiskajam un ekonomiskajam haosam, ko izraisītu bezvienošanās “Brexit”.

Tiesa, joprojām saglabājas neskaidrība – lai gan Boriss Džonsons, līdzīgi kā iepriekšējā britu valdības vadītāja Terēza Meja, ir panācis vienošanos ar Eiropas Savienību, vai viņš saņems nepieciešamo atbalstu “paša mājās” Lielbritānijā – ir joprojām atklāts jautājums.

Ir paveikts nepaveicamais – šādu uzskatu, komentējot Briseles un Lielbritānijas panākto vienošanos, paudušas vairums Eiropas Savienības valstu amatpersonu. ”Šī vienošanās atbilst mūsu kolektīvajiem mērķiem: no Eiropas puses tiek nodrošināta Eiropas tirgus stabilitāte, mūsu pilsoņu brīvība un politiskais līdzsvars,” norāda Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Jaunais vienošanās dokuments atrisinājis strīdus jautājumu arī par Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežas turpmāko likteni. Puses atteikušās no pagaidu risinājuma, lai izvairītos no fiziskas robežas izveidošanas Īrijas salā. Tā vietā puses vienojušās nodrošināt, ka Ziemeļīrija atrodas Lielbritānijas muitas teritorijā, bet vienlaikus tā ir saistīta ar Eiropas Savienības nodevām.

Eiropas Savienības galvenais “Brexit” sarunvedējs Mišels Barnjē paziņojis, ka vienošanās garantē stabilitāti arī abu pušu pilsoņiem un uzņēmējiem: “Mēs esam atraduši vienošanos ar Lielbritānijas valdību par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības un arī par mūsu turpmāko attiecību ietvaru. Šis dokuments rada juridisko noteiktību un pārliecību visās jomās. Jo īpaši Eiropas pilsoņiem Apvienotajā Karalistē un Lielbritānijas pilsoņiem, kuri dzīvo Eiropas Savienībā. Pateicoties šim darījumam, viņu tiesības beidzot tiks garantētas ilgtspējīgi.”

Britu valdības vadītājs Boriss Džonsons vienošanos nodēvējis par lielisku – uzsverot, ka dokuments nodrošina to, ka briti atgūst kontroli pār savu valsti. Viņš arī mudina Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt: ”Es ļoti ceru, ka mani kolēģi Vestminsterā pieliks punktu šīm “Brexit” sarunām. Noslēgs šo izcilo darījumu, lai “Brexit” varētu noritēt bez turpmākas kavēšanās. Parlamentam sestdien “Brexit” ir jāpabeidz, lai varam pievērsties citām prioritātēm – augošajai dzīves dārdzībai, vardarbīgajai noziedzībai un mūsu videi.”

Tiesa, viss neizskatās tik vienkārši – Lielākās opozīcijā esošās partijas leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau aicinājis noraidīt panākto “Brexit” vienošanos: ”Mēs neesam apmierināti ar šo vienošanos, un nevaram atbalstīt šo darījumu, līdz ar to sestdien iebildīsim pret to parlamentā. Mēs joprojām uzskatām, ka labākais ceļš, kā atrisināt “Brexit” problēmu, ir dot vēlreiz Lielbritānijas pilsoņiem iespēju sacīt savu galavārdu.”

Arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija, no kuras ir atkarīgs konservatīvo valdības vairākums parlamentā, paziņojusi, ka tā nespēj atbalstīt panākto vienošanos. Bez šo deputātu atbalsta Džonsonam varētu būt grūtības nodrošināt vienošanās akceptēšanai nepieciešamo parlamentāro vairākumu.

Arī Latvija paudusi gandarījumu par Briselē panākto vienošanos. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) norādīja, ka līguma dokuments ietver arī Latvijas intereses, kas attiecas gan uz Latvijas valstspiederīgo tiesībām Lielbritānijā, gan arī jautājumiem, kas skar ekonomiskās un politiskās attiecības ar Apvienoto Karalisti.

Tiesa, prognozēs par britu parlamentāriešu balsojuma rezultātu – Rinkēvičs ir piesardzīgs: “Mēs esam nonākuši tajā “Brexit” drāmas punktā, kur vienkārši jāliek punkts, jāļauj priekškaram krist un ir jāsāk jauns attiecību cēliens ar mūsu britu draugiem. Mana pieredze līdz šim gan saka: nesaki “hop”, pirms neesam pārlēkuši pāri grāvim, un mēs šobrīd esam tikai ieskrējušies un lecam, tāpat kā mūsu britu draugi, tā kā cerams, ka mums nebūs nekādi pārsteigumi.”

Arī Eiropas Savienības varas gaiteņos par iespējamo britu parlamenta balsojuma iznākumu runā piesardzīgi. Tomēr Latvijas ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Kārlis Bukovskis LNT ziņām pauda uzskatu, ka Lielbritānijas parlaments vienošanos atbalstīs: “Britu parlaments, savulaik uzliekot ierobežojumus Džonsona kungam izstāties no Eiropas Savienības līdz 31. oktobrī bez vienošanās, ir uzlikuši arī paši sev ierobežojumu neatbalstīt šo te vienošanos. Viņiem neatbalstīt šo te vienošanos ir principā sava veida politiskā pašnāvība veselai kaudzei cilvēku.”