“Brexit” haoss: briti prasa atlikt izstāšanos no Eiropas Savienības

Pievienot komentāru

Vai atsaukties Apvienotās Karalistes prasībai pagarināt izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), būs jālemj arī Latvijai. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) tieši šobrīd uzturas Londonā, lai ar britu valdības pārstāvjiem klātienē apspriestu notikumu jaunākos pavērsienus.

Ministrs LNT Ziņām sacīja, ka lēmumu par Latvijas nostāju valdība un Saeima pieņems nākamnedēļ. Bet, paužot savu personīgo viedokli, ministrs teica, ka britu aicinājumam būtu jāatsaucas. Tiesa gan, no Lielbritānijas valdības tiek sagaidīts skaidrs pamatojums, ko dos “Brexit” atlikšana.

“Ja britu premjerministre ierodas ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē ar aicinājumu pagarināt “Brexit” procesu, pie tam, visticamāk, pagarināt uz ilgāku laiku nekā pāris mēneši, bet – varbūt pat vairāki gadi, tad mums vajadzētu tam piekrist. Jo pilnīgi jebkādas vienošanās trūkums nav prātīgs. Taču ir arī jāsaprot, kas būs tas sarunu priekšmets pēc pagarinājuma.”

Lai gan pilnībā nevar izslēgt, ka ar trešo piegājienu britu parlaments tomēr atbalsta “šķiršanās līgumu”, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns un Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds par ticamāku uzskata scenāriju, ka “Brexit” tiks atlikts uz ilgāku laiku.

“Viss jau liecina, ka varētu ar tehnisko pārtraukumu vai tehnisko iepauzēšanu, vai pagarinājumu nepietikt. Man šķiet, ka tas viss velk uz tādu zināmu garāku muļļāšanos. Pat ja Eiropai arī tas nav izdevīgi un tā ir zināma elle, kurai gribētos pielikt punktu. Un, kā jau ir teiciens, ka labāk tādas šausmīgas beigas, nekā pastāvīgas šausmas,” piebilst Sprūds.

Ja “Brexit” tiek atlikts uz ilgu laiku, Lielbritānijai būtu jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks jau maijā. Tas var radīt jaunas jukas, jo, rēķinoties, ka briti jau būs izstājušies, ir samazināts nākamā sasaukuma deputātu skaits, bet daļa mandātu, kas līdz šim bija atvēlēti britiem, papildu piešķirti 14 citām dalībvalstīm.

Sprūds uzskata, ka būs jāmeklē risinājumi, kā pārējām dalībvalstīm vēlēšanās nekļūt par “Brexit” ķīlniekiem. “Kopumā mēs esam visi ķīlnieki. Un līdz ar to mēs kļūstam par ķīlniekiem. [Bet] skaidrs, ka šīs vēlēšanas nevarētu būt par britu politikas ķīlniekiem, kurā šobrīd tiešām briti ir iegājuši zināmā purvā vai strupceļā, no kura ir ļoti grūti izkļūt ārā viņiem pašiem.”

Tikmēr daudzi Lielbritānijas iedzīvotāji jau ir noguruši no “Brexit” radītā haosa. Tā stāsta Apvienotajā Karalistē dzīvojošā latviete Dzidra Nūra, kura ir Mančestras domes deputāte. Pacietības mērs ir pilns, viņa saka. “Nē, nu, protams, tas jau ir lielākai daļai tautas zudis. Un lielākā daļa tautas teiks — vienalga, ko darāt, jau apnicis. Visu laiku viens un tas pats. Televīzijā vienu un to pašu arī runā dienu un nakti. Nevienam nav skaidrības un cilvēki ir tik apmulsuši.”

Turklāt neatbildēti šobrīd ir vairāki būtiski jautājumi. Nav zināms, vai visas pārējās dalībvalstis piekritīs “Brexit” atlikšanai. Nav skaidrs, vai britiem tiks izvirzīti kādi nosacījumi, lai pieļautu šķiršanās pagarināšanu. Un, visbeidzot, nav arī zināms, uz cik ilgu laiku “Brexit” varētu atlikt.