“Brexit” atlikšana samazinājusi spriedzi Eiropas institūcijās – tās varēs pievērsties citu jautājumu risināšanai

Pievienot komentāru

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) bija viens no centrālajiem jautājumiem arī šīs nedēļas plenārsesijā Strasbūrā, Francijā, kas bija pēdējā šim deputātu sasaukumam. Par nemitīgo “Brexit” atlikšanu daudzu Eiropas valstu politiķi vairs tikai vīpsnā.

Tomēr bloka vadība uzsver, ka tagad – līdz oktobra beigām, kad ir nu jau nākamais termiņš Apvienotās Karalistes aiziešanai, – Eiropa beidzot varēs pievērsties citu jautājumu risināšanai.

Jau pagājuši divi termiņi, kad Lielbritānijai ES vajadzēja pamest, tomēr Londona nespēja nobalsot par premjeres Terēzas Mejas panākto izstāšanās vienošanos noveda pie situācijas, ka Eiropa piekrita gaidīt vēl pusgadu – līdz 31. oktobrim. Par doto pagarinājumu Eiropas Parlamenta deputātus plenārsesijā Strasbūrā šonedēļ informēja bloka līderi Donalds Tusks un Žans Klods Junkers.

“Mēs piekritām izstāšanās termiņu pagarināt, un tam ir trīs iemesli. Pirmkārt, šim solim ir Eiropas Parlamenta atbalsts, mēs esam veikuši visus pasākumus un esam gatavi arī bezvienošanās “Brexit”. Tomēr Eiropai nav nekāda labuma no problēmām Apvienotajā Karalistē. Vienīgie ieguvēji tad būtu tie, kas apdraud pasaules tiesisko kārtību,” sacīja Junkers.

“Šis pagarinājums mūsu britu draugiem dod vairāk laika, lai atrastu ceļu no pašreizējās situācijas. Es ceru, ka viņi šo laiku izmantos pēc iespējas labāk,” piebilda Tusks.

Lielbritānijas izstāšanās atlikšana gan nozīmē, ka britiem tāpat kā citiem bloka valstu pilsoņiem būs jādodas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Par to, kāda būs Lielbritānijas turpmākā stratēģija, pagaidām nav skaidrs. Tostarp tiek runāts par vēl viena referenduma rīkošanu.

“Tas ir palīdzējis novērst sliktāko scenāriju, kas ir izstāšanās bez vienošanās, jo tas ekonomiski būtu ar negatīvām konsekvencēm gan Eiropai, gan, it īpaši, pašai Lielbritānijai, un tas ļauj Lielbritānijai izšķirties, kādu sadarbības modeli tā būtu gatava atbalstīt. Tagad nekas nav izslēgts, sākot ar to, ka var būt izstāšanās līdz tam, ka Lielbritānija var vispār neizstāties, pašreiz visas opcijas ir vaļā,” situāciju komentē Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

“Viss ir iespējams, redzot haosu, kas notiek britu politiskajā elitē – parlamentā un valdībā, bez jebkādas iespējas saliedēties un pārstāvēt iedzīvotājus. Tas viss ir dēļ iekšējās cīņas Konservatīvo partijā. Tagad redzēsim, kas notiks līdz 31. oktobrim – vai tiks iedarbināts 50. pants, vai būs vēl viens referendums, vai izstāšanās bez vienošanās,” norāda EP deputāte no Lielbritānijas Martina Andersone.

Eiropas Parlamenta pašreizējā sasaukuma pēdējā sesija noslēdzās ceturtdien. Savukārt nākamā gaidāma jūlijā, kad pēc vēlēšanām uz darbu sanāks jaunais deputātu sastāvs, kurā pilntiesīgi dalībnieki būs arī no Lielbritānijas ievēlētie deputāti.

Lasi vēl