Bojāgājušo skaits plūdos Vācijā un Beļģijā pieaudzis līdz 118

0 Komentāru
Bojāgājušo skaits plūdos Vācijā un Beļģijā pieaudzis līdz 118
AFP/SCANPIX

Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā piektdien pieaudzis līdz 118, vēsta varasiestādes.

“Baidos, ka šīs katastrofas patiesos mērogus mēs aptversim tikai nākamo dienu laikā,” Vašingtonā preses konferencē atzina Vācijas kanclere Angela Merkele.

Vissmagāk cietusi Vācijas rietumdaļa, un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē dzīvību zaudējuši 60 cilvēki, kamēr Ziemeļreinā-Vesfālenē upuru skaits sasniedzis 43. Tādējādi kopējais bojāgājušo skaits Vācijā pieaudzis vismaz līdz 103.

Kaimiņvalstī Beļģijā dzīvību zaudējuši vismaz 15 cilvēki.

Postoši plūdi pieredzēti arī Luksemburgā un Nīderlandē, kur Māstrihtas pilsētā evakuēti vairāki tūkstoši cilvēku.

Galīgais upurus skaits Vācijā var izrādīties vēl lielāks, jo tur Ziemeļreinā-Vesfālenē un Reinzemē-Pfalcā daudzi cilvēki joprojām tiek uzskatīti pa pazudušiem.

Tikai Ārveileres apkārtnē Reinzemē-Pfalcā ceturtdienas vakarā nebija zināma 1300 cilvēku atrašanās vieta. Tomēr tas lielā mērā skaidrojums ar bojātajām sakaru līnijām un ceļiem, norāda varasiestādes.

“Mēs uzskatām, ka joprojām pazuduši ir 40, 50 vai 60 cilvēki, un kad jūs no cilvēkiem neko neesat dzirdējuši tik ilgu laiku, jūs bažījaties par visļaunāko,” raidsabiedrībai SWR atzinis Reinzemes-Pfalcas iekšlietu ministrs Rogers Lēvencs.

Starp bojāgājušajiem Reinzemē-Pfalcā ir arī 12 cilvēki ar garīgajiem traucējumiem, kuri dzīvoja kopmītnēs Zincigā.

Piektdien pastiprināta uzmanība tiek pievērsta jaunai katastrofas zonai – Erftštates-Blesemas reģionam Ziemeļreinā-Vesfālenē, kur plašā zemes nogruvumā cietušas ēkas un automašīnas.

Glābšanas darbos iesaistīti arī aptuveni 900 karavīri.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, reaģējot uz dabas katastrofu, aicinājis pielikt lielākas pūles cīņai ar klimata pārmaiņām, un viņam piebalsojuši citi vācu politiķi, kas pārstāv faktiski visu politisko spektru.

0 Komentāru