Bez intrigas, taču vēsturisks. Varšavas samitā pieņemtie lēmumi skars Baltijas drošību nākotnē

Pievienot komentāru
Bez intrigas, taču vēsturisks. Varšavas samitā pieņemtie lēmumi skars Baltijas drošību nākotnē
Foto: Scanpix

Bez intrigas, bet vēsturisks. Tā eksperti raksturo šodien Varšavā notiekošo NATO samitu. Tajā gaidāmi lēmumi, kas tieši ietekmēs Baltijas valstu drošību nākamajos desmit gados. Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, alianse spers bezprecedenta soli, Baltijas valstīs un Polijā pastāvīgi izvietojot militāro kontingentu. Lai sagaidītu vēsturiskos lēmumus, uz Varšavu devies ar Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un aizsardzības un ārlietu ministrs.

Varšavas samits notiek aliansei kritiskā laikā, un daudzi eksperti to jau nodēvējuši par svarīgāko kopš Berlīnes mūra krišanas.

Baltijas valstīm un Polijai nozīmīgākais lēmums, kuru oficiāli paziņos pēc pāris stundām, ir četru sauszemes spēku bataljona lieluma kaujas grupu izvietošana. Latvijā daudznacionālo tūkstoš karavīru vadību uzņemsies Kanāda. Salīdzinot ar pašlaik Latvijā pastāvīgi esošajiem 150-200 amerikāņu un citu sabiedroto karavīriem, pieaugums ir ļoti liels. Pagaidām gan nav skaidrs, kad kanādieši Latvijā ieradīsies un kāds būs vienības militārais raksturs.

Paralēli lēmumam ilgtermiņā stiprināt savu klātbūtni Austrumu flangā, Varšavā alianse paziņos arī par Austrumeiropas izvietoto sešu štābu progresu, lai spētu uzņemt ātrās reaģēšanas vienības 48 stundu laikā. Tāpat tiks stiprināta apņemšanās palielināt aizsardzības budžetu līdz daudz pieminētajiem 2% iekšzemes kopprodukta. Eksperti atzīst, arī pēc šodien pieņemtajiem lēmumiem Krievijas militārais pārsvars Rietumu kara apgabalā, kur izvietoti 250 000 karavīru, paliek nomācošs, taču galvenais mērķis ir nevis Krieviju baidīt, bet atturēt.

Varšavā ieradīsies arī Zviedrijas un Somijas valdību vadītāji, kuri pēdējos divos gados attīsta arvien ciešāku sadarbību ar aliansi. Tāpat notiks pēdējie sagatavošanas darbi, lai alianse uzņemtu 29. dalībvalsti – Melnkalni.

Video