Komentāri

Kamēr Ķelnē tikai sākas vainīgo saukšana pie atbildības, tur notikušais vienaldzīgu nav atstājis pārējo Eiropu. Bēgļi arī šobrīd ir dienaskārtības karstais temats, kas vairāk nekā jebkad dala Savienību blokos – dienvidos, kas sagaida, ka pārējās dalībvalstis palīdzēs ar šķietami neizsmeļamo bēgļu plūsmu; rietumos, kas durvis jau atvēruši, un visai skeptiskajos austrumos, kas pēc Ķelnes notikumiem imigrantus pie sevis grib redzēt vēl nelabprātāk. Vai Eiropai ir pamats pārskatīt savu attieksmi pret iebraucējiem?

Eiropa ir nonākusi spīlēs. No vienas puses, jūrā joprojām ik dienu slīkst cilvēki, izmisīgi cenšoties sasniegt attīstītās pasaules krastus, un eiropieši, būdami visumā humāni ļaudis, nespēj tajā aukstasinīgi noraudzīties. No otras – migrantu vidū netrūkst tādu, kuri eiropiešu laipnību un, savā ziņā arī lētticību, pat izmanto. Tas liek jautāt, vai Eiropas atvērto durvju politika tomēr nav jāpārskata?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Foto

Strasbūrā sākusies šā gada pirmā Eiropas Parlamenta sesija, un kā darbiniekus, tā presi pie ēkas sagaida jauni drošības pasākumi – tas viss, reaģējot uz novembra Parīzes teroraktiem. Pilsētas ielās gan policistus ar ieročiem, kā tas bija pirms gada, vairs nemana. Tomēr Vācijā notikušais licis satraukties arī francūzietēm.

Latvijas eiroparlamentārietis Artis Pabriks kritizē Vāciju, kas negribēja atzīt, ka starp patvēruma lūdzējiem ir arī ekonomiskie migranti. Rezultātā notikusi kultūru sadursme, kura eiropiešu attieksmi pret imigrantiem tikai vēl vairāk pasliktinājusi.

“Merkeles atvērto durvju politika bija kļūda. Viņa palika zem sitiena visu ES,” uzskata Latvijas eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks.

Foto: TV3 Ziņu komanda Strasbūrā

Līdzīgās domās ir britu deputāts, kādreizējais Lielbritānijas imigrācijas ministrs. Viņš atgādina par Dublinas vienošanos, kurā skaidri pateikts – patvērumu jāsniedz tajā valstī, kurā cilvēks ieradies vispirms.

“Nedrīkstēja bēgļiem klejot pa Eiropu, līdz tie atrod Vāciju! Bet viņi zināja – Vācija viņus uzņems, neskatoties ne uz ko. Pat tad, ja viņi bus pārkāpuši noteikumus! Ja teikšana būtu man, es to nebūtu pieļāvis,” teic Lielbritānijas eiroparlamenta deputāts Timotijs Kirkhops

Šajās dienās parlaments uzklausa maltietes ziņojumu par panākumiem bēgļu krīzes risināšanā. Tajā apkopoti simtiem dokumentu, nosodīta Eiropas ilgstošā ignorance un doti ieteikumi vienotas robežu aģentūras izveidei. Tomēr ne Parīzes terorakti, ne Ķelnes uzbrukumi sievietēm nav likuši pārskatīt attieksmi pret migrantu uzņemšanu kā tādu.

Arī Maltu pārstāvošā deputāte Roberta Metsola liek saprast bēgļu kvotas, pret ko visasāk iestājas tieši mūsu reģiona valstis, arī Latvija. Pabriks uzskata, – pirms runāt par kopīgu pārdali, jārunā par kopīgu robežkontroli un kopīgu krīzes risināšanu bēgļu izcelsmes zemēs. Uz balsojumu ziņojums ies martā, un paredzams, ka pret to deputātiem būs asi iebildumi.

Video

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl