Komentāri

Austrumukrainā – pie robežas ar tā saukto Doņeckas tautas republiku – dzīve rit pēc kara laika likumiem. Jebkurā brīdī var trāpīt lode, pārvietošanās ir ļoti ierobežota, naudu nopelnīt grūti. Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju pierobežas pilsētas nav pametuši. Nesen tajās pabija raidījuma Nekā personīga žurnālists Ansis Pūpols.

Svitlodarska ir pierobežas pilsēta, 5 kilometrus tālāk ir DTR teritorija, no kuras tiek veiktas regulāras apšaudes, pilsētnieki saka, ka viņiem tā ir pierasta lieta, jo šeit regulāri trāpa kāds šāviņš dzīvojamos rajonos.

Svitlodarska ir pēdējā pilsēta ceļā uz Debaļcevi – pilsētu, kas ir noslaucīta no zemes virsas. Vēl pirms dažiem mēnešiem tur notika sīvākās kaujas Krievijas–Ukrainas kara vēsture.

Kas tā tāda Minskas vienošanās par uguns pārtraukšanu, vietējiem nav skaidrs, jo šāviņi sprāgst gandrīz ik dienu.

Starp piefrontes pilsētām un ciemiem izvietojušies 50 000 Ukrainas armijas un nacionālās gvardes karavīru, kas stāv pretim aptuveni tikpat lietam Krievijas armijas un separātistu kontingentam. Armijnieki ir iesaukti, gvardisti atbraukuši brīvprātīgi. Armijniekus kontrolē Aizsardzības ministrija, gvardistus – iekšlietu. Tie dalās vēl brīvprātīgo bataljonos – Azova, Kijeva, Aidars, Labējais sektors. Valdība apgalvo, ka bataljonus kontrolē, tomēr vēl nesen Labējā sektora līderis Dmitro Jarošs solīja doties uz Kijevu ieviest kārtību, ja Ukrainas politiskā vadība ar viņiem nerēķināšoties.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotājs no Latvijas Gunārs Graumanis stāsta, ka likumpārkāpumi arī ukraiņu puses esot bieži. Militārā policija cenšas tos izmeklēt. Citreiz sekmīgi, citreiz ne tik ļoti.

Uz ceļiem starp pilsētām un ciemiem teju vai katrā krustojumā izvietotajos kontrolposteņos pārbauda visas automašīnas. Ko laist tālāk, ko nelaist, izlemj karavīri. Citādi nevarot. Ir karš. Tā laikā cilvēku tiesības uz brīvu pārvietošanos ir jāpacieš.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl