Komentāri

ASV prezidenta institūcijai, atbilstoši konstitūcijai, dotas vienas no plašākajām pilnvarām pasaulē. LNT 900 sekundes apkopojušas pilnvaras, kas ir šīs valsts prezidentam.

Budžets

Saistībā ar izpildvaru ASV prezidents ir atbildīgs par ASV budžeta izstrādi, ko pēc tam gan jāapstiprina Kongresam. Prezidentam šajā darbā palīdz Vadības un Budžeta birojs, ko kopš prezidenta Niksona mēģinājumiem uzvesties pārāk traki un reformēt budžetu, apejot Kongresa vēlmes budžeta izstrādē, kopš 1974. gada līdzsvaro īpašs Kongresa Budžeta birojs, kas pretnostājas jebkurām prezidenta ”dīvainībām” jau budžeta sagatavošanas fāzē.

Virspavēlnieks

ASV prezidents ir arī ASV bruņoto spēku virspavēlnieks. Prezidentam ir ekskluzīvas tiesības izsūtīt bruņotos spēkus ārpus valsts robežām, ja jāaizstāv ASV intereses,bet kara stāvokli var pasludināt tikai Kongress. Kopš Vjetnamas kara  Kongresa loma ir pieaugusi – ja prezidents sūta bruņotos spēkus militārā konfliktā, viņam jāinformē Kongress 48 stundu laikā – un visām aktivitātēm, kas ir ilgāk par 60 dienām, atkal ir nepieciešams Kongresa saskaņojums.

Veto tiesības

Likumdošanas jomā, ASV prezidentam ir veto tiesības uz ikvienu Kongresa izstrādāto likumprojektu, izņemot gadījumu, kad divas trešdaļas abu palātu noraida prezidenta lēmumu. Pats prezidents arī ir apveltīts ar likumdošanas iniciatīvu. Vēl jaunievēlētajam prezidentam stājoties amatā jāieceļ no jauna apmēram 6000 amatpersonu – sākot no valdības aģentūrām un baltā nama darboņiem un beidzot ar diplomātisko korpusu – tā tiek nodrošināta administrācijas politiskā lojalitāte. Prezidents nominē arī federālos un augstākās tiesas tiesnešus un valsts uzņēmumu valdes locekļus.

Civildienesta ierēdņu pamatkorpuss gan tiek izvēlēts konkursa kārtībā, bet interesanti, ka tā tas notiek tikai kopš 19.gadsimta vidus – līdz tam prezidents nozīmēja arī ierēdņus, tā pasakoties viņiem par ieguldījumu partijas darbā – tā teikt pilnīgi politiska ierēdniecība, lieki teikt, ka to bija pārņēmuši plaši korupcijas skandāli – tas gan nebeidzās labi – prezidentu Džeimsu Gārfildu 1881.gadā nošāva neapmierināts ierēdņa kandidāts, ka nav dabūjis kāroto darbu. Tas aizsāka ASV valsts pārvaldes reformas.

Atbildība par starptautiskajām attiecībām

Tagad saskaņā ar ASV konstitūciju, prezidents ir galvenā atbildīgā amatpersonu par ASV ārvalstu attiecībām. Viņš pārstāv ASV starptautiskos samitos, izlemj, vai atzīst jaunas valstis un nācijas, apņemas aizsargāt ASV pilsoņus ārpus ASV un ārzemniekus – iekšpus ASV. Viņš arī ved sarunas kara gadījumā, un – ASV prezidentam pieder pēdējais vārds, vai lietot kodolieročus. Taču, viens pats viņš izlemt lietot kodolieročus nevar – eksistē tā saucamais ”divu cilvēku” likums, kas šādos lēmumos līdzās prezidentam liek arī Aizsardzības ministru, turklāt, ja viņu ir autorizējusi militārā hierarhija, bet prezidents ir informējis visas valsts augstākās amatpersonas. Līdz ar to sagaidīt, ka viens prezidents bunkurā izlemj pasaules nākotni – ir Holivudai tīkams stāsts – ar realitāti tam ir maz sakara.

Alga

Visbeidzot, ko tad iegūst par šo atbildības nastu? Kopš 2001. gada ASV prezidenta alga ir 400 000 ASV dolāru gadā (jeb aptuveni 33 000 dolāru mēnesī), papildus viņam ir pieejami 50 000 ASV dolāru dažādiem izdevumiem, kā arī 100 000 ASV dolāru ceļa un reprezentācijas izdevumiem. Prezidents var gūt papildu ieņēmumus, piemēram, no investīcijām vai publicētajām grāmatām. Papildu bonusi: Prezidenta limuzīns, helikopters Marine One, prezidenta lidmašīna Air Force One, mājoklis – Baltais nams. Pēc prezidentūras – prezidents turpina saņemt pensiju ap 200 tūkstošu dolāru gadā, medicīnisko aprūpi, ceļojumu izdevumus un apmaksātu biroju.

Video

Lasi vēl