ASV prezidenta vēlēšanas: viceprezidenta loma ASV politikā

Komentāri
ASV prezidenta vēlēšanas: viceprezidenta loma ASV politikā
AFP/LETA

ASV viceprezidenta amata kandidāti vēlēšanu kampaņā lielā mērā paliek nemanāmi, jo pirmo vijoli spēlē tie, kuri sacenšas par prezidenta amatu. Vai tā tas ir arī šoreiz – vēlēšanās, kurās par vietu Baltajā namā cīnās jo īpaši pretrunīgi vērtēti prezidenta amata kandidāti?

ASV vēlētājiem nav nekādas teikšanas par to, kurš kļūs par viceprezidentu, jo vēlēts tiek tikai prezidents, kurš savukārt pats ir izlēmis, ar ko tandēmā iesaistīties cīņā par Balto namu. Kā skaidro Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds – tās ir politiskā aprēķina laulības.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Šim kandidātam ir jābūt tādam, lai viņš nenovilktu uz leju prezidenta [amata] kandidātu, bet pēc būtības, lai arī neaizēnotu viņu,” norāda Sprūds.

Lai gan vēlētāji par viceprezidentu nebalso, tomēr arī šā amata pretendentiem vienu reizi tiek rīkotas televīzijas debates. Vai viņu duelēšanās var ietekmēt vēlētāju izvēli par labu vienam vai otram prezidenta amata kandidātam?

“Protams, ka katras debates var būt noderīgas, lai parādītu to kopējo pozīciju. Bet īsā atbilde ir – nē,” skaidro Ārpolitikas institūta direktors.

Tā tas būtu normālās vēlēšanās, saka ASV uzaugusī bijusī Saeimas deputāte Vaira Paegle, kura tagad atgriezusies dzīvot Amerikā. Viņas vērtējumā – šoreiz viss ir citādi un viceprezidenta amata kandidātiem tomēr tiek pievērsta lielāka uzmanība kā ierasts.

“Normālās vēlēšanās, es domāju, tam absolūti nav nekāda nozīme, jo prezidenta kandidāts ir prezidenta kandidāts un tā ir otrā persona. Šajās vēlēšanās, kas ir pilnīgi neordināras, kur nav nekas tā, kā rakstīts politikas rokasgrāmatā, es domāju tam tomēr ir kaut kāda nozīme. Un tā nozīme ir tāda, ka abi prezidenta [amata] kandidāti ir ļoti nepopulāri – nepopulāri savās partijās un nepopulāri arī savstarpēji. Un tāpēc tā otrā plāna persona tomēr tiek skatīta kā interesanta, ja nu kaut kas tur lūzt,” stāsta Paegle.

Viedokļi dalās arī par to, kuram no kandidātiem nokļūstot Baltajā namā, būtu lielākas izredzes sevi apliecināt. Maikam Pensam kā Donalda Trampa viceprezidentam vai Timam Keinam tandēmā ar Hilariju Klintoni.

“Hilarija Klintone uzskata, ka viņa ir pietiekoši pieredzējusi politiķe. Un drīzāk, kā Bils Klintons teica, par vienu cenu dabūs divus Klintonus. Un tas nebūs noteikti viceprezidents, kas spēlēs tajā divniekā to galveno lomu. Principā būs Hilarija Klintone un Bils Klintons, kas noteikti būs gandrīz vai kā neformālais viceprezidents. Donalda Trampa gadījumā situācija ir mazliet savādāka. Paradoksāli viņš, protams, ka ir spilgta, spēcīga, lai neteiktu, ka daļēji pat jautra personība, bet tieši tāpēc viņam būs nepieciešams profesionālis pie sāniem, kas dažkārt viņu iegrožos, kas dažkārt varēs uzņemties profesionālo jautājumu risināšanu it īpaši sākotnējā stadijā,” norāda Sprūds.

“Es domāju, ka Tramps neļaus nevienam pārņemt viņa redzamību, viņa lomu. Nu, nepavisam nē. Ticiet man, ja būs Tramps, būs tikai un vienīgi Tramps,” saka Paegle.

Cik ietekmīgs vai gluži pretēji – nemanāms – ir ASV viceprezidents, galvenokārt ir atkarīgs no tā, kādu lomu viņam atvēl Baltā nama saimnieks. Taču jebkurā gadījumā viceprezidentam vienmēr ir jābūt gatavam kļūt par prezidentu. ASV vēsturē tas noticis pat vairākas reizes – gadījumos, kad prezidents miris vai ticis atstādināts no amata.

Lasi vēl