“AstraZeneca” izstrādāji atklāj, kā viņiem izdevies izstrādāt vakcīnu pret Covid-19 viena gada laikā

10 komentāri
“AstraZeneca” izstrādāji atklāj, kā viņiem izdevies izstrādāt vakcīnu pret Covid-19 viena gada laikā
REUTERS/SCANPIX

Visā pasaulē ir izsūtīts vairāk nekā miljards devu, izglābtas neskaitāmas dzīvības, un notikusi cīņa ar pretrunām par tās drošību un piegādi. Vakcīnas pret Covid-19 “AstraZeneca” izstrādātāji ir nolēmuši atklāt, kā viņi sacentās ar vīrusu.

2019.gada decembrī slimnīcas Uhaņā, Ķīnā ziņoja par pirmajiem neskaitāmajiem pneimonijas gadījumiem, kurus izraisījusi nezināma slimība. Drīz vien tika atklāts, ka šo slimību izraisīja jaunais koronavīruss. 

Tēreza Lambe ir Dženeras institūta asociētā profesore Anglijā, kura gatava dalīties ar savu stāstu par to, kā pirmo reizi saskārās ar koronavīrusu: “Mans brālis dzīvoja Ķīnā, tāpēc vienmēr, kad tur parādījās vai uzliesmoja kāda slimība, es mēdzu tai sekot līdzi. Atceros, ka pašos pirmssākumos domāju, ka šis ir kārtējais gripas celms.”

“Pirms Covid-19 es izstrādāju virkni vakcīnu dažādiem vīrusu patogēniem, jo īpaši Mers, Nipa un Zika vīrusiem. Mēs bijām iesnieguši pieteikumu arī finansējuma saņemšanai darbam ar “slimību X” – nezināmam patogēnam, kurš tuvojas. Bet šis projekts netika finansēts, tāpēc mēs nevarējām nevienu no izstrādātajiem plāniem īstenot,” norāda Dženeras institūra vakcīnu profesore Sāra Gilberta.

Oksfordas vakcīnu grupas direktors Endrjū Polards norāda, ka neviens nedomāja, ka šis izvērtīsies pandēmijā.

2020.gada 11. janvārī mediji paziņoja par pirmo nāves gadījumu, kuru izraisījusi saslimšana ar Sars-CoV-2 jeb Covid-19. Tajā pašā dienā Ķīnas virusologs Zhang Yongzhen publicēja vīrusa genoma secību. Terēza Lambe epastu ar šo genomu saņēma svētdienas rītā.

“Mēs zinājām, ka tas tuvojas, un mēs bijām jau noturējuši diskusiju par to, kā rīkoties tālāk. Mēs izstrādājām vakcīnu tajā nedēļas nogalē.

Sāra Gilberta norāda, ka jau pirms genoma saņemšanas, viņi zināja, ka tas ir jaunais koronavīruss nevis oriģinālais Sars vai Mers, vai jebkurš cits sezonālais vīruss: “Bet tā kā tas bija jaunais koronavīruss, mēs zinājām, ka tā genoma daļa, kas mums bija vajadzīga, ir tā daļa, kas kodē virsmas proteīnu. Tas ir tas, pret kuru jūs vēlaties celt antivielu reakciju.”

Klīniskās bioražošanas iestādes vadītāja Kate Grīna skaidro, ka Sāra Gilberta jau bija izstrādājusi vakcīnu pret Mers vīrusu, tāpēc viņai jau bija zināms kā varētu izskatīties vakcīna pret jauno koronavīrusus.

“Viņi paņēma koronavīrusa proteīna DNS sekvenci un pielāgoja to ievadīšanai cilvēka organismā. Dženeras institūta laboratorija paņēma šo sekvenci un ievietoja lielākā sekvencē, kura saturēja adenovīrusa genomu. Es no viņiem saņēmu mazu tūbiņu ar dažiem mikrogramiem DNS. Man uzdevums bija to visu pārvērst vakcīnā,” norāda Grīna.

2020.gada 30.janvārī Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludināja jauno koronavīrusa uzliesmojumu par “starptautiska mēroga ārkārtas situāciju veselības jomā”. Līdz šim brīdim vīruss jau bija izplatījies Japānā, Taivānā un ASV, kuras slēdza savas robežas ceļotājiem no Ķīnas. Tajā pašā dienā ar Apvienotā Karaliste paziņoja par savu pirmo Covid-19 gadījumu.

Endrjū Polards apzinājās notikuma apmērus un nopietnību, kā arī to, ka normālos apstākļos vakcīnu izstrādāšana prasa 10 līdz 15 gadus: “Mums bija jācenšas domāt, kā mēs varam izgatavot kaut ko pirms tiek nogalināti miljoniem cilvēku.”

Februāra vidū Gilbertas komanda un Polarda komanda nolēma apvienot savus spēkus, lai fokusētos uz vakcīnas izstrādi. Ap šo laiku Covid-19 jau izplatījās neiedomājamā ātrumā.

Grīna un viņas kolēģi ievietoja DNS ģenētiski modificētu cilvēka nieru šūnās.

Lai pārbaudītu vakcīnas nekaitīgumu un tās spēju izraisīt imūno atbildes reakciju, tā vienlaikus tika ievadīta dzīvniekiem – pelēm un cūkām, kā arī makakiem. Tikmēr Oksfordas zinātnieki jau sāka plānot pirmo klīnisko izmēģinājumu.

Polards skaidro, ka normālos apstākļos tiktu izpētīta šī pele, tad tiktu apskatīti dati, kas iegūti no citiem primātiem, bet tas prasa vairākus gadus: “Ja rezultāti ir labi, tad tu meklē kādu, kas ir gatavs finansēt izstrādi, kas var aizņemt par 18 mēnešus. Tad tiek veikti pirmās fāzes izmēģinājumi. Mēs apzinājāmies, ka mums visi šie soļi ir jāapiet. Dzīvnieku pētniecība sākās februārī, bet jau martā tika izgatavotas vakcīnas, kas paredzētas cilvēkiem, kaut arī mēs vēl nebijām saņēmuši datus no dzīvniekiem.”

Septiņas dienas vēlāk tika saņemts vakcīnu apstiprinājums.

2020.gada 23. martā ar 6650 pozitīviem Covid-19 gadījumiem Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons paziņoja par pirmo lokdaunu. Nebūtiski uzņēmumi tika aizvērti, strādniekiem tika rekomendēts palikt mājās. Tajā pašā dienā valdība piešķīra Oksfordas izpētes komandai 2,2 miljonus britu mārciņu.

Lambe atceras savu ceļu no darba uz mājām: “Es atceros, ka ceļš no darba līdz mājām bija kluss, man nebijs jāskatās pa labi vai pa kreisi, šķērsojot ceļu, jo uz tā nebija nevienas automašīnas.”

Viens no vakcīnas izstrādes komandas dalībniekiem atklāj, ka tas ir bijis visnožēlojamākais laiks, kurā strādāt slimnīcā: “Visiem bija paniskas bailes no šīs slimības. Mēs nezinājām, kā ar to cīnīties. Bija viens brīdis, kad kāds man uzdeva jautājumu “Vai šādas ir pasaules gala sajūtas?”.”

Aprīļa sākumā, kad Boriss Džonsons tika ievietots intensīvajā aprūpē pēc saslimšanas ar Covid-19, pirmā vakcīnu krava bija gatava sākt savu pirmās fāzes klīnisko izmēģinājumu.

2020.gada 23. aprīlī pirmā “AstraZeneca” vakcīnas deva tika ievadīta cilvēka organismā. Mikrobioloģe Elīza Granato bija pirmā, kura saņēma vakcīnu. Jau pēc 48 stundām sāka izplatīties viltus ziņas par mikrobioloģes nāvi, kas iestājusies no vakcīnas radītajām blaknēm.

Britu raidsabiedrība “BBC” svētdienā veica interviju ar Granato, lai parādītu, ka viņa ir sveika un vesela. Bet, neraugoties uz to, uzticība vakcīnai jau bija iedragāta.

Pēc tam, kad pirmā fāze tika veiksmīgi izturēta un vakcīna pierādīja savu efektivitāti, kā arī netika konstatēti būtiski blakus efekti, tika pieņemts lēmums uzsākt otro un trešo fāzi vienlaicīgi Lielbritānijā, ASV, Dienvidāfrikā un Brazīlijā. Tajā pašā laikā ASV un Lielbritānija parakstīja vienošanos ar “AstraZeneca” par desmitiem miljonu devu iegādi.

Klīniskos izmēģinājumus sāka veikt arī “Pfizer” un “Moderna” vakcīnas.

10 komentāri