Ārlietu ministrija aicina gatavoties “Brexit” sekām

1 komentārs
Ārlietu ministrija aicina gatavoties “Brexit” sekām
AFP/SCANPIX

Latvija pamazām sāk apzināties sekas, kā arī finanšu resursus, kādi būs nepieciešami, lai mazinātu “Brexit” negatīvo ietekmi. Sarunas, lai Lielbritānija Eiropas Savienību (ES) pamestu pēc iespējas nesāpīgāk, nevedas. Tāpēc Ārlietu ministrija valsts iestādes, ministrijas, kā arī uzņēmējus aicina gatavoties pārmaiņām. Lielbritānija bloku pametīs nākamā gada martā.

ES valstu vadītāji no britu premjerministres Terēzes Mejas pieprasa, lai skaidrība par abu pušu attiecībām tiktu panākta vēl šogad.

Galvenokārt tas skar jautājumus par tirdzniecību, iedzīvotāju pārvietošanos, ārējo robežu starp Īriju, kas paliks Eiropas Savienībā, un Ziemeļīriju, kas to pametīs.

Neapmierinātību par to, ka izstāšanās process izrādījies grūts, mokošs un nogurdinošs, izrāda britu parlamenta opozīcija, pat pieprasot atkārtotu referendumu.

“”Brexit” var tikt apturēts, viss ir atkarīgs no tā, kāda būs turpmākā notikumu attīstība. Kāds būs lēmums par izstāšanās vienošanos. Iespēju ir daudz, valdības krišana un ārkārtas vēlēšanas, atkārtots referendums, kurā, visticamāk, cilvēki nobalsotu par palikšanu Eiropas sastāvā,’’ pauž Lielbritānijas parlamenta opozīcijas deputāts Keirs Starmers.

Par spīti referenduma atbalsta protestiem, otrā referenduma iespējamība ir maza. Par daudz ticamāku varbūtību šobrīd tiek uzskatīta Lielbritānijas aiziešana bez vienošanās.

Latvija, tāpat kā ES, ir ieinteresēta, lai šķiršanās notiktu, panākot vienošanos. Citādi Lielbritānija nonāks statusā, kas pielīdzināms vairumam ne-Eiropas Savienības valstu. Tas ietekmētu tirdzniecību un visu, kas saistīts ar ekonomiskajiem sakariem.

Tiesa, jau tagad skaidrs, ka vismaz sākumā bilance būs negatīva. Tāpēc ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs valsts iestādes, ministrijas, kā arī uzņēmējus rosina gatavoties. Jo pat pie labvēlīgāka scenārija tik un tā būs pārejas posms, kas var ietekmēt, piemēram, lidsabiedrību “airBaltic”.

“Jautājums, kā tiks organizēta aviosatiksme starp Lielbritāniju un visu ES, tostarp Latviju. Visticamāk, varētu tikt pieņemts ārkārtas regulējums, kas ļautu pacelties ES un nosēsties Lielbritānijā. Tas ir īslaicīgi, un tad tas būtu ES likums,” saka Rinkēvičs.

Pēc tam līdzīgi lēmumi dalībvalstīm būs jāpieņem pie sevis mājās. Un atkal – var būt nosacīti vieglāks un grūtāks scenārijs.

“Šeit vēl ir diskusija, – pietiks ar vienu likumu vai būs jāgroza visi likumi, vai pietiks ar vienu jumta likumu un tad pakāpeniski varēs grozīt,” norāda Latvijas ārlietu ministrs.

Detaļas un iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību, izmaksas, ar kurām vajadzētu rēķināties smagā “Brexit” gadījumā, valdība šodien skatīja slēgtajā sēdes daļā. Tai noslēdzoties, Rinkēvičs atzina, ka ministriju gatavība un izpratne par sekām esot atšķirīga, konkrētas jomas gan atturoties minēt.