Aprit gads kopš neleģitīmajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām

0 Komentāru
Aprit gads kopš neleģitīmajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām
ZUMAPRESS/SCANPIX

Apritējis apaļš gads kopš “nozagtajām” vēlēšanām Baltkrievijā, un, lai arī ievainots, Lukašenko režīms ir spējis noturēties, lietojot drastiskas represijas pret citādāk domājošajiem, taču nav arī zudusi cerība, ka Rietumu spiediens un pašu baltkrievu gribasspēks tomēr liks vadzim lūzt, vēsta TV3 Ziņas.

Opozīcijas līderu likteņi ir kā gada laikā notikušā spogulis. Cilvēki, kas vēlēšanu ceļā centās pielikt punktu Lukašenko nu jau 27 gadiem pie varas, ir izbēguši trimdā vai sēž cietumā.

Varas piekārtā birka  “valsts ienaidnieks” likusi glābties arī citiem atbalstītājiem, paralēli režīmam cenšoties izskaust, aizliegt vai citādi apturēt opozīcijas balsis.

Pirms gada – vasarā – spēkus, teju piespiedu kārtā, apvienoja trīs sievietes, kuras iestājās par autoritārās Lukašenko ēras beigām Baltkrievijā. Tobrīd plašāk mazāk zināmajai Svjatlanai Cihanouskai pievienojās Marija Koļesņikova un Viktorija Cepkalo, kā arī citi, radot spēcīgu opozīcijas štābu. Jau mītiņos pirms nobalsošanas viņas klausīties ieradās liels atbalstītāju pulks.

Vēlēšanu dienas notikumi risinājās bez lieliem pārsteigumiem – ziņas par krāpšanos, rezultātu izmainīšanu, proti, vēlēšanu nozagšanu, pienāca jau rīta stundās.

Lukašenko pats sev centās radīt uzvaras fanfaras, kamēr lielajās fabrikās un pilsētu ielās tās pārkliedza streiki un skaļi protesti. Tuvākajos mēnešos tūkstošiem cilvēku tika ieslodzīti, liela daļa sisti un spīdzināti.

Laikam ritot, demonstrācijas zaudēja apmērus, tomēr vērienu guva represijas pret opozīciju un neatkarīgu domu. Kulmināciju tās piedzīvo tagad – pret medijiem un cilvēktiesību biedrībām tiek vērstas dažādas apsūdzības -, to biedri aizturēti un pārmeklēti.

“Aizklapēts” viens no lielākajiem neatkarīgajiem medijiem “TUT”, tā vietā nākas ziņot par aktuālo “Twitter” un telegrammā, līdz ar aktīvo “Nexta”, kas vēstī no Polijas. Cilvēktiesību aizstāvji ar organizāciju “Viasna” priekšgalā tiek pasludināti par ārvalstu ietekmētājiem un ātri vien apspiesti.

Starptautiski vienu no asākajiem nosodījumiem pēdējā laikā Lukašenko izpelnījās pēc “Ryanair” reisa nolaupīšanas un opozicionāra Romāna Protaseviča aresta.

Redzamāko opozicionāru balsis, kas 2020. gada 9. augustā aicināja iestāties par demokrātisku Baltkrieviju, skan vēl joprojām. Taču lielākoties no kaimiņzemēm trimdā vai pieklusinātas – cietumu kamerās.

Līdere Svjatlana Cihanouska dodas pie rietumvalstu valdībām, lūdzot iestāties pret Lukašenko režīmu, galvenokārt nosakot sankcijas.

Šodien, 9. augustā, viņa izteica cerību, ka tūkstošiem ieslodzīto un represēto Baltkrievijā kļūs par pagātni – lappusi, ko varēs pāršķirt.

Citu redzamāko figūru turpmākais liktenis izšķīrās vēl pavisam nesen.

Sergejs Babariko, iepriekš galvenais opozīcijas kandidāts līdz savam arestam, noklausījās sev piespriesto, nepārsūdzamo spriedumu, kurā viņam 14 gadu par it kā īstenotu naudas atmazgāšanu.

Marija Koļesņikova, viena no koordinācijas padomes loceklēm, kura saplēsa savu pasi, nevēloties tikt piespiedu kārtā izvesta no Baltkrievijas, vēl tikko atradās tiesas zālē, ar smaidu sejā gaidot, visticamāk, neizbēgamo, līdz pat 12 gadiem ilgo cietumsodu.

Cits Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško aktīvi darbojas Varšavā, palīdzot no režīma bēgošajiem. Vēl tikko viņš lidostā sagaidīja patvērumu lūgušo sprinteri Kristīnu Cimanousku.

Viļņā, Varšavā, Kijevā un citur kaimiņvalstīs redzami augusi Baltkrievijas diaspora. Cilvēki stāsta, kā devušies prom pēc draudiem vai bailēm par drošību, tomēr padošanās neesot prātā.

“Neizvēlējos šo dzīvi, kādu dzīvoju tagad, taču visu to, ko darīju pirms gada, es darītu atkal,” stāsta trimdā Polijā dzīvojoša baltkrieviete Tatjana.

“Šis datums man nozīmē to, ka ir jāturpina cīņa, jāizplata informācija. Jo notiek arī informācijas karš. Mums ir jāatgādina, ka mēs eksistējam!” norāda protestētāja Vika.

Izbraukušajiem un demokrātiskas Baltkrievijas atbalstītājiem svētdien, 8. augustā, arī izdevās redzami parādīt savu skaitu Eiropas galvaspilsētās – notika vairāki gājieni un atbalsta akcijas, kas protams, turpinās arī 9. augustā.

0 Komentāru