Aprit 30 gadu kopš Rumānijas revolūcijas

0 Komentāru

Rumānijā šogad aprit 30 gadu kopš revolūcijas, kurā krita komunistiskā diktatora Nikolajes Čaušesku režīms. Pieminot vēsturiskos notikumus, visu nedēļu Rumānijā notiek atceres pasākumi, kuros tiek godināti vairāk nekā 1000 revolūcijas laikā nogalinātie cilvēki.

Revolūcija Rumānijā sākās laikā, kad atmodas vēsmas citviet Austrumeiropā jau bija jūtamas pilnā sparā. Rumānijā tobrīd pie varas bija Nikolaje Čaušesku. Teju 35 gadus viņš bija Rumānijas komunistiskās partijas ģenerālsekretārs.

Revolūcija sākās Timišoaras pilsētā, kad Čaušesku režīms mēģināja no valsts izraidīt disidentu mācītāju, valdošā režīma kritiķi Laslo Tokešu. Ungāru minoritātes pārstāvji sarīkoja protestu, kam nākamajā dienā pievienojās rumāņu jaunieši, kas sāka dziedāt komunistu aizliegtās dziesmas un prasīja Čaušesku atkāpšanos.

Policija pret demonstrantiem raidīja ūdens lielgabalus un asaru gāzi. Iesaistījās arī armija.

Dažas dienas vēlāk protestu vilnis pārsviedās uz Bukaresti. Čaušesku mēģināa tautu uzrunāt, tomēr galu galā viņam nācās bēgt.

Komunistu režīms bija kritis, bet varu pārņēma Jaunā Nacionāla Glābšanas padome. Čaušesku un viņa sievai piesprieda nāvessodu un nošāva.

Revolūcijas dienās bojā gāja vairāk nekā 1000 cilvēku.

30 gadus senos notikumus šonedēļ piemin visā Rumānijā – gan amatpersonas, gan iedzīvotāji.

Revolūciju, kas beidzās ar komunistiskā režīma krišanu, pavada vairāki neatbildēti jautājumi. Klīst runas, ka patiesie notikumi atšķiras no oficiālo iestāžu stāstītā. Šā gada sākumā tika izvirzītas apsūdzības bijušajam Rumānijas prezidentam Jonam Iliesku, kurš pārņēma varu pēc Čaušesku režīma krišanas. Tieši viņa valdīšanas pirmās dienas bija asiņainākās revolūcijas laikā. Cīņā ar Čaušesku režīma atbalstītājiem, viņš ar sabiedrotajiem, iespējams, apzināti dezinformēja sabiedrību, kas izraisīja paniku un noveda pie vairāk nekā 800 cilvēku nāves.
0 Komentāru