Aprit 30 gadu kopš Aukstā kara simbola – Berlīnes mūra – krišanas

1 komentārs
Aprit 30 gadu kopš Aukstā kara simbola – Berlīnes mūra – krišanas
SIPA / SCANPIX

Šo datumu daudzi uzskata par brīdi, kad beidza pastāvēt “Dzelzs priekškars” starp Rietumeiropu un Austruma bloka valstīm.

155 kilometru garais mūris tika uzcelts 1961. gadā, lai apgrūtinātu austrumvāciešu nokļūšanu Rietumberlīnē. Daudzo gadu laikā mūri mēģināja šķērsot 100 000 cilvēku. Vismaz 138 tika nogalināti.

Luterāņu māsas, kas vadīja slimnīcu blakus mūrim, bieži vien bija pirmās, kas nāca palīgā tiem, kuriem izdevās aizbēgt uz Rietumberlīni.

Vairumu bēgļu aizturēja Vācijas Demokrātiskās Republikas slepenpolicija “Stasi”. Tā darbojās līdzīgi kā Padomju Savienībā “čeka”. Hartmutam Rihteram savulaik izdevās būt starp 500 000 laimīgo, kam izdevās aizbēgt, tomēr vēlāk, “Stasi” slepenpolicijas piemānīts, viņš atgriezies VDR un nonāca cietumā.

“Cilvēkiem, kas mūs toreiz tiesāja, šodien ir labāka dzīve nekā mums – cilvēkiem, kurus viņi tiesāja. Tas ir apkaunojums, bet tā tas diemžēl ir. Līdz iešanai pensijā es centos palīdzēt tādiem cilvēkiem kā es. Jums nav ne jausmas, cik grūti ir šeit, Vācijā, iegūt atzinību un kompensāciju par to, ko “Stasi” izdarīja. Tas patiešām var likt izjust izmisumu,” atklāj Rihters.

Dalījums starp Austrumu un Rietumvāciju pilnībā nav zudis vēl aizvien. To var just iedzīvotāju dzīves līmenī, pamanīt arhitektūrā un pat ēstuvju atšķirībā: kamēr Rietumberlīne ir slavena ar turku kebabnīcām, Austrumberlīnē ir daudz vjetnamiešu ēstuvju.

Berlīnes mūra krišana bija sekas “Perestroikai” Padomju Savienībā un pārmaiņām Varšavas bloka valstīs, kā rezultātā VDR valdība pirms 30 gadiem 9. novembrī ļāva austrumvāciešiem apmeklēt Rietumberlīni.

Vēsturnieki akcentē tā laika PSRS līdera Mihaila Gorbačova lomu tajā, ka Berlīnes mūra krišana notika miermīlīgi.

Tikmēr pašreizējais Krievijas valsts galva Vladimirs Putins par tā laika notikumiem izteicies negatīvi, uzskatot, ka Berlīnes mūra krišana bijis sākums NATO bloka ekspansijai Eiropā.