Angļus tracina, ka imigranti pārņēmuši mazpilsētu Bostonu

2 komentāri
Angļus tracina, ka imigranti pārņēmuši mazpilsētu Bostonu
LNT

Atsevišķus Anglijas mazpilsētas Bostonas rajonus, kur mīt arī daudzi latvieši, migrācija padarījusi par mazo Austrumeiropu, un pirms Eiropas Savienības (ES) referenduma kampaņās šo vietu min kā ekstrēmāko piemēru nekontrolētai Eiropas darba spēka kustībai.

Imigrantu pārpildītajā Bostonas pilsētā norāda, ka latvieši, lietuvieši un poļi šeit ir bēdīgi slaveni ar savu vēlmi neintegrēties vietējā britu sabiedrībā. Daļā tas saistīts ar dzīvošanu pārpildītās mājās, kur visapkārt ir tikai viņu valoda, vai arī dzīvošanu nomaļās fermās treileru parkos. Tāpat austrumeiropiešus Bostonā saista ar augstu noziedzības līmeni.

Bostona ir mazpilsēta Anglijas vidienē, un galvenā nodarbinātība – lauksaimniecībā un fabrikās – pievelk mazkvalificēto darbaspēku no Austrumeiropas kā magnēts. Tieši šajā vietā ir reģistrēts arī lielākais imigrantu skaita pieaugums.

Bostonas latviešu biedrības vadītājs vērtē, ka pārāk īsā laikā bijis pārāk daudz iebraucēju.

Video

”Viņi nav pieraduši pie tādas imigrācijas, kā te noticis pēdējos desmit gados Bostonā. Diezgan paliels procents. No 40 000 jau ir pāri 67 000,” stāsta Bostonas latviešu biedrības vadītājs Ziedonis Barbaks.

Poļu, lietuviešu un latviešu valodas nākas dzirdēt biežāk nekā angļu. Arī Veststrītā, kurā veikali ar precēm no Baltijas valstīm un Polijas ir uz katra stūra, redzami uzraksti poliski, lietuviski, latviski un krieviski.

”Te jūt latviešus, jūties kā mājās, jo te ir daudz mūsējo apkārt,” saka Mairis Alksnītis.

Šajā angļu pilsētā esot tik latviska vide, ka nav pat jēgas mācīties angļu valodu un veltīt pūles integrācijai. Darba sludinājumi jau sen tiek publicēti latviešu, lietuviešu, poļu un krievu valodā, un tās ir pat kā darba valodas fabrikās un lauksaimniecībā.

To par absurdu uzskata anglis Bostonas iedzīvotājs Rons. ”Ražošanas līniju vadītāji ir poļi, latvieši, lietuvieši, igauņi, kas izveidojuši tādu kā savstarpējo nodarbinātības tīklu. Mēs kā angļi tur nevaram dabūt darbu mūsu pašu fabrikās. Tas ir pilnīgi nepareizi,” saka Rons.

Šo kā sistēmu, kurā vietējie Anglijas iedzīvotāji tiek izspiesti no darba tirgus, apstiprina lauksaimniecībā strādājošais Janeks. ”Brigādē trūkst cilvēku, un mēs uzreiz savus latviešus sazvanām – tev ir darbs? Nē, nav! Nāc pie mums strādāt. Mēs viens otru cenšamies… nu, uztaisīt savu latviešu brigādi, lai nav tur iekšā polis vai lietuvietis,” atzīst Janeks.

Bostonā, kaimiņpilsētā Spaldingā, tāpat arī imigrantu populārajā Pīterboro un Visbīčā var dzīvot kā latviskā burbulī.

Mazajās Anglijas pilsētiņās tiek izvietoti plakāti latviešu valodā, aicinot nevadīt transporta līdzekli alkohola reibumā, šādi plakāti ir arī poļu un lietuviešu valodā. Daudzviet apkārtnē ir atrodami pašvaldības uzlikti uzraksti austrumeiropiešu valodās, tostarp latviešu, ka sods par dzeršanu publiskā vietā ir 500 mārciņu.

Bostonas iedzīvotājs Kaspars atzīst, ka ne tikai angļi, bet arī viņš pats vairs nespēj izturēt Bostonu. ”Ir plāns taisīties prom no Bostonas, kur pārāk daudz iebraucēju ir. Uz lielāku pilsētu, kur var vairāk izsisties. Ne jau tā labākā klase imigrantu atbrauc uz Angliju… Ne jau tie visizglītotākie,” secina Kaspars.

Un šis ir arī viens no aspektiem, kas tiek uzsvērts aģitācijā par izstāšanos no ES. Mazizglītots, mazkvalificēts darbaspēks nozīmējot zemās algas, kas nozīmē nepieciešamību izmaksāt pabalstus un piešķirt sociālos mājokļus. Migrantu lielais skaits ir radījis spiedienu arī veselības aprūpei. Vietējie Bostonas politiķi akcentē, – tā ir problēma ne tikai viņu pilsētā, bet visā Lielbritānijā.

”Mēs tērējam daudz naudas tulkiem skolās un skolotājiem -speciālistiem, kas strādā ar imigrantu bērniem, jo puse no skolēniem ir no ārvalstīm,” piemēru min Alens Džesons, Linkolnšīras novada domes deputāts (”Independence From Europe”).

Tikmēr vietējās lauksaimniecības fermas un fabrikas, kas atkarīgs no imigrantu lētā darbaspēka, uzsver vajadzību palikt ES.

”Ir ļoti daudz fabriku, kur 99% ir iebraucēji, kas strādā, un tikai tas 1% ir vietējie, kas sēž ofisos,” situāciju skaidro Ziedonis Barbaks.

2 komentāri