Amerikas latvieši novēršas no Trampa; sauc viņu par bezatbildīgu un bīstamu

Pievienot komentāru
Amerikas latvieši novēršas no Trampa; sauc viņu par bezatbildīgu un bīstamu
Reuters/Scanpix

ASV prezidenta amata kandidāts no Republikāņu partijas – Donalds Tramps – ir zaudējis pāris miljonus balsu, jo no viņa novērsušies Amerikā dzīvojošie latvieši un citi austrumeiropieši. Tā intervijā LNT ziņām apgalvo Amerikas latviešu apvienības izpilddirektors Raits Eglītis. Trimdinieki ir sašutuši par Trampa izteikumiem, ka viņa vadībā ASV var arī neaizsargāt Baltijas valstis.

 

Amerikas latvieši, kā arī citi austrumeiropieši, tradicionāli ir atbalstījuši republikāņus. Taču tagad tas ir mainījies. Republikāņu partijas kandidāts ASV prezidenta amatam Donalds Tramps viņiem ir kategoriski nepieņemams. Kā stāsta Amerikas latviešu apvienības izpilddirektors Raits Eglītis, novērsties no Trampa licis viņa teiktais, ka Amerika varētu arī nepalīdzēt Baltijas valstīm, ja uzbruktu Krievija.

“Tā ir priekšvēlēšanu cīņa un viņš met tā kā kociņus skudru pūznī un skatās, kas notiks. Bet tādi izteikumi tiešām ir bezatbildīgi un bīstami. Droši vien Putins pašlaik ir viens no priecīgākajiem cilvēkiem,” norāda Eglītis.

Apvienības izpilddirektors ir pārliecināts, ka Trampa izteikumu dēļ viņš ir zaudējis pāris miljonus balsu.

“”Vecā trimda”, kā tagad saka, ir bijusi republikāņu atbalstītāji. Es esmu bijis latviešu mājās, kur Ronalda Reigana un pāvesta Jāņa Pāvila II portreti stāv pie sienām. Sakarā ar to, ko Tramps ir teicis, un arī Ņūts Gingričs, dzirdot, ko tagad saka poļi un leiši un citas baltiešu organizācijas šeit Amerikā, viņš noteikti ir pazaudējis pāris miljonu balsu. Es tiešām tā domāju,” teic Eglītis.

Tramps sola pašos pamatos pārskatīt ASV ārpolitiku. Intervijā laikrakstam The New York Times viņš atzinis, ka NATO sabiedrotos Amerika aizstāvēs, bet tikai ar nosacījumiem.

The New York Times intervijas ar Donaldu Trampu fragmenti

Uz The New York Times jautājumu, ja Krievija šķērsotu Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas robežu – valstis, par kurām amerikāņi reti domā, vai jūs nekavējoties sniegtu militāro palīdzību, Tramps atbildējis: “Es neteikušu, ko es darīšu, jo negribu, lai Putins to zina. Man ir nopietnas izredzes kļūt par prezidentu. Es neesmu kā Obama, kurš, katru reizi, kad nosūta karaspēku uz Irāku vai jebkur citur, par to paziņo preses konferencē”. 

The New York Times: Tās ir NATO dalībvalstis, mūs saista līgums.

Tramps: Ir daudz NATO dalībvalstu, kuras neapmaksā savus rēķinus.

The New York Times: Tā ir taisnība, bet mūs saista NATO līgums, aizmirstam sadaļu par rēķiniem.

Tramps: Nedrīkst aizmirst rēķinus. Tām ir pienākums maksāt. Daudzas NATO valstis nemaksā, nepilda savu pienākumu. Tam ir liela nozīme. To nedrīkst aizmirst.

The New York Times: Vai NATO dalībvalstis, ieskaitot jaunās dalībvalstis no Baltijas, var paļauties, ka ASV sniegs militāro palīdzību Krievijas uzbrukuma gadījumā? Vai mēs pildīsim savas saistības?

Tramps: Vai viņi ir izpildījuši saistības pret mums? Ja saistības ir izpildītas, atbilde ir “jā”.

Trampa izteikumus ir atspēkojusi ASV administrācija. Valsts sekretārs Džons Kerijs norāda, ka ASV bez šaubīšanās nāktu palīgā, ja kāds no NATO sabiedrotajiem tiktu apdraudēts.

“Ļaujiet man atkārtot Amerikas politiku attiecībā uz NATO, jo es vēlos, lai mūsu NATO partneriem ir skaidra mūsu pozīcija. Šī administrācija, tieši tāpat kā ikviena republikāņu vai demokrātu administrācija kopš 1949. gada, ir pilnībā uzticīga NATO aliansei un mūsu drošības saistībām, ko paredz piektais pants. Tas ir stūrakmens mūsu dalībai NATO,” sacīja ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.

Donalda Trampa un Hilarijas Klintones cīņa par vietu Baltajā nama ir īpaši sīva. Svarīga ir katra balss. Līdz ar to nevar izslēgt, ka vēlēšanu rezultātu šoreiz var izšķirt arī Amerikas baltieši un poļi.