1 komentārs
Alkohola patēriņš Igaunijā nokrities zem 10 litriem, rēķinot uz vienu pieaugušo iedzīvotāju
Zane Bitere / LETA

Igaunijā pērn alkohola patēriņš krities līdz 9,9 litriem absolūtā alkohola, rēķinot uz vienu pieaugušo valsts iedzīvotāju, trešdien paziņojis Nacionālais veselības attīstības institūts. Vienlaikus atzīts, ka bažas rada lētāka alkohola pieejamība kaimiņvalstī Latvijā.

2014. gadā Igaunijā tika patērēts vidēji 11,1 litrs absolūtā alkohola, rēķinot uz vienu pieaugušo, 2015. gadā – 10,5 litri, bet 2016. gadā šis rādītājs nokrities zem 10 litriem, teikts gada pārskatā “Alkohola tirdzniecība, patēriņš un kaitējums Igaunijā”, ko pēc Nacionālā veselības attīstības institūta pasūtījuma sagatavojis Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Joprojām turpina pazemināties stiprā alkohola patēriņa īpatsvars. Ekonomisko pētījumu institūta rīkotā aptaujā 88% respondentu sacījuši, ka degvīnu nedzer vispār vai dara to dažas reizes gadā. Līdzīgā aptaujā, kas tika veikta 2008. gadā, tādu atbildi deva 67% iedzīvotāju.

Kā norādīts pārskatā, gandrīz trīs ceturtdaļas igauņu domā, ka alkohola ielu reklāma būtu jāaizliedz, un vairāk par pusi atbalstītu arī alkohola reklāmas aizliegumu radio, televīzijā, internetā, žurnālos un laikrakstos.

Par nopietnāko ar alkohola lietošanu saistīto problēmu igauņi uzskata transportlīdzekļu vadīšanu reibumā – to minējuši 94% respondentu. Tālāk šai problēmu sarakstā minēta arī sabiedriskās kārtības traucēšana, vardarbība ģimenē, alkohola lietošana bērnu un jauniešu vidē un alkohola radītās veselības problēmas.

Ekonomisko pētījumu institūta direktore Marje Josinga atzinīgi vērtējusi faktu, ka alkohola patēriņš krītas jau ceturto gadu pēc kārtas.

“Tomēr jāatzīst, ka patēriņu samazinājuši galvenokārt tie, kuri arī iepriekš alkoholu lietoja mēreni,” viņa atzinusi. “Galvenie iemesli varētu būt cenu pieaugums pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas un attieksmes maiņa. Cilvēki lielāku nozīmi piešķir veselīgam dzīvesveidam un vēlas pavadīt brīvo laiku bez alkohola, tomēr bažas rada lētāka alkohola pieejamība viņpus robežas, Latvijā, kas var veicināt jaunu patēriņa celšanos.”

Josinga paudusi pārliecību, ka līdztekus patēriņu ierobežojošajam akcīzes nodoklim Igaunijā aktīvāk jāizmanto arī citas iespējas – jāierobežo reklāma, labāk jāveic skaidrojošais darbs, jāsamazina alkohola tirdzniecība sabiedriskos pasākumos un stingrāk jākontrolē, kā tiek ievērots aizliegums pārdot alkoholu nepilngadīgajiem.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl