Aizsardzības jomā būtiskas izmaiņas “Trampa laikā” nav notikušas

Pievienot komentāru

ASV prezidenta vēlēšanām tuvojoties, šīs nedēļas laikā mēģināsim “aprēķināt” Donalda Trampa četrgades bilanci attiecībā uz Latviju. Edijs Bošs analizēs to, kas Latvijas mijiedarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm noticis visdažādākajās jomās, šoreiz par aizsardzību.

Attiecībās ar ASV Latvijai nav svarīgāka temata par militārās drošības jautājumu. Mūsu aizsardzība lielā mērā balstās NATO aliansē, bez amerikāņiem nebūtu NATO.

Un šis ASV prezidents bija un ir tāds, kurš neskaitāmos savos publiskajos izteikumos apšaubījis to, vai amerikāņiem vispār ir kāda liela jēga no sabiedrotajiem citviet pasaulē. It īpaši, ja tie nemaksā tik, cik pieklājas.

Summējot to, ko pa četriem gadiem šajā ziņā mēs šeit Latvijā esam pieredzējuši, varētu teikt, ka nekāda revolūcija negatīvā nozīmē nav notikusi.

Foto: EKRĀNUZŅĒMUMS

Šī ir nauda, kas kopš 2015. gada ASV aizsardzības budžetā veltīta tieši NATO austrumu robežas nocietināšanai. Projekts sākās uzreiz pēc Ukrainas krīzes. Trampa gados šī programma ir ieskrējusies. Šī nauda nozīmē ASV bruņoto spēku vienību pastiprinātu klātbūtni šeit, kopējās mācības, infrastruktūras izbūvi utt.

Līdzīgi kā pēc Krimas aneksijas vizītē Baltijas valstīs ieradās ASV prezidents Baraks Obama, lai uzsvērtu, ka ASV sniegtās drošības garantijas ir spēkā, tāpat trīs gadus vēlāk bija atbraucis Trampa viceprezidents Maiks Penss.

Maiks Penss, ASV viceprezidents, 2017. gada jūlijā akcentēja, ka “spēcīga un vienota NATO alianse ir šobrīd nepieciešama vairāk nekā jebkad pēdējo 25 gadu laikā kopš komunisma sabrukuma. Un Baltijas valstīs neviens drauds nav nopietnāks par to, ko rada jūsu neprognozējamais kaimiņš austrumos.”

Valsts prezidents Raimonds Vējonis bija tas, kura termiņš amatā sakrita ar Trampa pirmajiem gadiem. Bijušais Valsts prezidents stāsta, ka “visās tikšanās reizēs Tramps akcentēja, ka Baltijas valstis bija kļuvušas par pozitīvu piemēru attiecībā uz finansējuma novirzīšanu aizsardzībai, kas ir 2%. To katrā tikšanās reizē varēja arī just, un tas izpaudās arī attieksmē pret valstīm, pret valstu vadītājiem. Tie divi procenti bija obligāts jebkuras sarunas satura jautājums.”

Latvija šajā ziņā mājas darbus patiešām ir pildījusi.

Foto: EKRĀNUZŅĒMUMS

Summējot: Amerikas Savienoto Valstu attieksmē tieši pret Baltijas valstīm Trampa gados nav notikušas negatīvas izmaiņas. Faktiski militārās sadarbības ziņā attiecības pat kļuvušas ciešākas.

Jautājums gan būtu vietā, vai tas notika, pateicoties prezidentam vai varbūt drīzāk, neraugoties uz viņu. Kā izteicās ASV aizsardzības sekretārs Džims Matiss, kura aprūpē primāri bija arī mūsu jautājumi: ”Vadot Aizsardzības ministriju, es nepievērsu uzmanību Trampa runāšanai. Es arī nesaņēmu nekādas specifiskus rīkojumus no viņa, tikai redzēju epizodisku tvītošanu.”

Džims Matiss aizgāja no amata pēc divu gadu darba Trampa administrācijā, kad Trampa uzvedība esot pārtapusi no ”vienkārši muļķīgas” ”noziedzīgi muļķīgā”. Tramps uz atvadām Matisu un citus viņam līdzīgi domājošos nosauca par ”mīkstpēdiņiem”, kuri pārāk daudz rūpējas par sabiedrotajiem.