2022.gada Saeimas vēlēšanās sola nodrošināt iespēju balsot ar personas apliecību jeb eID karti

2 komentāri
2022.gada Saeimas vēlēšanās sola nodrošināt iespēju balsot ar personas apliecību jeb eID karti
ZANE BITERE, LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, plāno izstrādāt kārtību, kas jau 2022.gadā gaidāmajās Saeimas vēlēšanās ļaus iedzīvotājiem izmantot personas apliecību (eID karti), šodien lēma valdība.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bija vienīgais no valdības pārstāvjiem, kurš atbalstīja citu variantu, tikmēr pārējie ministri atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) piedāvāto variantu.

Pūce atgādināja, ka atbilstoši līdzšinējai vēlētāju reģistrācijas kārtībai vēlētājs nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja viņa rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem, šādu personu skaits 13.Saeimas vēlēšanās bija vairāk nekā 62 000. Turklāt, ņemot vērā to, ka saskaņā ar VARAM virzītajiem grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā eID karte ir noteikta kā obligāts personu apliecinošs dokuments no 2023.gada 1.janvāra, prognozētais personu skaits, kuru rīcībā ir vienīgi eID karte, uz 14.Saeimas vēlēšanām var sasniegt aptuveni 200 000.

Lai šīm personām būtu iespēja piedalīties Saeimas vēlēšanās, VARAM piedāvā risinājumu, kas paredz, ka eID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās tiek īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes Vēlētāju reģistru, kurā tiek izdarīta atzīme par personas dalību vēlēšanās. Vienlaikus tas paredz arī atbilstoša, vienota un droša tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu.

Proti, ieviešot šādu kārtību, vēlētāji ar savām eID kartēm varēs doties uz jebkuru vēlēšanu iecirkni, kur vēlēšanu komisiju darbinieki to noskenēs ar īrētiem viedtālruņiem ar uzstādītu mobilo lietotni. Pēc Pūces teiktā, sistēmas darbu nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura iepirkuma meklēs arī konkrētā pakalpojuma sniedzējus – mobilo sakaru operatorus.

Tiešsaistes režīmā tiks veikta pārbaude arī par to, vai persona jau nav balsojusi. Gadījumos, ja notiks tiešsaistes režīma pārtraukums un elektronisks tiešsaistes Vēlētāju reģistrs nevarēs tikt izmantots, balsošana tiks organizēta “reģistrācijas aploksnēs”.

“Tas nozīmē, ka balsis uzkrāsies “reģistrācijas aploksnēs”, kuras brīdī, kad atkal tiks nodrošināts internets, automātiski tiks reģistrētas. Ja būs krīzes situācija, kad kādā iecirknī visu dienu nebūs pieejams pakalpojums, visticamāk, tā būs krīzes situācija, kas saistīta vai nu ar dabas nelaimi vai apzinātu iejaukšanos vēlēšanu procesā, un tādā gadījumā valdība atbilstoši arī reaģēs,” sacīja ministrs.

Iecirkņu komisiju darbinieku skaitu gan samazināt nav plānots, jo, lai arī process tiks elektronizēts, vienalga būs nepieciešami cilvēki, kuri veic datu skenēšanu.

Plānots, ka Vēlētāju reģistru tiešsaistē varēs nodrošināt arī ārzemēs, ieslodzījuma vietās, kā arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem.

Lai veicinātu vienotu vēlēšanu procesu attīstību, plānots, ka attiecīgais modelis tiks izmantots ne tikai Saeimas, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās, kā arī likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” paredzētajos balsošanas gadījumos.

Kopējās sistēmas izveides izmaksas ir 927 135 eiro, kas ietver 430 491 eiro Vēlētāju reģistra programmatūras pielāgošanai un 496 644 eiro viedtālruņu īrei.

2 komentāri